- Puasa Ramadhan dan Puasa Sunnah Qadha, Fidiah, & Nadzar dalam puasa Nadzar puasa dan belum sempat ditunaikan maka digantikan oleh ahli waris

Nadzar puasa dan belum sempat ditunaikan maka digantikan oleh ahli waris

حَدَّثَنَا إِسْحَقُ بْنُ مَنْصُورٍ أَخْبَرَنَا يَحْيَى بْنُ سَعِيدٍ الْقَطَّانُ عَنْ عُبَيْدِ اللَّهِ بْنِ عُمَرَ عَنْ نَافِعٍ عَنْ ابْنِ عُمَرَ عَنْ عُمَرَ قَالَقُلْتُ يَا رَسُولَ اللَّهِ إِنِّي كُنْتُ نَذَرْتُ أَنْ أَعْتَكِفَ لَيْلَةً فِي الْمَسْجِدِ الْحَرَامِ فِي الْجَاهِلِيَّةِ قَالَ أَوْفِ بِنَذْرِكَقَالَ وَفِي الْبَاب عَنْ عَبْدِ اللَّهِ بْنِ عَمْرٍو وَابْنِ عَبَّاسٍ قَالَ أَبُو عِيسَى حَدِيثُ عُمَرَ حَدِيثٌ حَسَنٌ صَحِيحٌ وَقَدْ ذَهَبَ بَعْضُ أَهْلِ الْعِلْمِ إِلَى هَذَا الْحَدِيثِ قَالُوا إِذَا أَسْلَمَ الرَّجُلُ وَعَلَيْهِ نَذْرُ طَاعَةٍ فَلْيَفِ بِهِ وَقَالَ بَعْضُ أَهْلِ الْعِلْمِ مِنْ أَصْحَابِ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَغَيْرِهِمْ لَا اعْتِكَافَ إِلَّا بِصَوْمٍ و قَالَ آخَرُونَ مِنْ أَهْلِ الْعِلْمِ لَيْسَ عَلَى الْمُعْتَكِفِ صَوْمٌ إِلَّا أَنْ يُوجِبَ عَلَى نَفْسِهِ صَوْمًا وَاحْتَجُّوا بِحَدِيثِ عُمَرَ أَنَّهُ نَذَرَ أَنْ يَعْتَكِفَ لَيْلَةً فِي الْجَاهِلِيَّةِ فَأَمَرَهُ النَّبِيُّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ بِالْوَفَاءِ وَهُوَ قَوْلُ أَحْمَدَ وَإِسْحَقَ

[Išaks bin Manšūrs] mums ir teicis, ir teicis [Jahja bin Saīds Al Katans] no [Ubaidulla bin Umara], no [Nafi], no [Ibn Umara], no [Umara], viņš teica: “Es jautāju: “Ak, Allāha vēstnesis, Džahillijas periodā es reiz zvērēju vienu nakti veikt iktikafu Lielajā mošejā?” Viņš atbildēja: “Izpildi savu nadzāru.” Viņš teica: “Šajā nodaļā līdzīgs hadīts ir atstāstīts no Abdullah bin Amru un Ibn Abbasa.” Abu Isa teica: “Umara hadīts ir hasan autentisks. Daži zinātnieki pieturas pie šī hadīta, viņi saka: “Ja cilvēks pievēršas islāmam un zvēr paklausīt, tad viņam jāpilda savi zvēresti.” Daži zinātnieki no pravieša (miers un svētība viņam) līdzgaitniekiem un atsevišķi no viņiem teica: “Nav cita iktikafa, izņemot gavēni”.” Un daži citi zinātnieki teica: "Cilvēkam, kurš gavē, nav jāgavē, ja vien viņš neuzliek sev par pienākumu gavēt." Viņi postulē, atsaucoties uz Umāra hadītu, ka viņš reiz zvērēja vienu nakti gavēt Džahillijas periodā, un tad pravietis (miers viņam) pavēlēja viņam izpildīt savus solījumus. Tas ir Ahmada un Išaka viedoklis.