- Puasa Ramadhan dan Puasa Sunnah Larangan-larangan Puasa Kafarat berhubungan pada saat puasa adalah membebaskan satu budak, berpuasa 2 bulan berturut-turut dan memberikan nafkah 60 fakir miskin

Kafarat berhubungan pada saat puasa adalah membebaskan satu budak, berpuasa 2 bulan berturut-turut dan memberikan nafkah 60 fakir miskin

حَدَّثَنَا نَصْرُ بْنُ عَلِيٍّ الْجَهْضَمِيُّ وَأَبَو عَمَّارٍ وَالْمَعْنَى وَاحِدٌ وَاللَّفْظُ لَفْظُ أَبِي عَمَّارٍ قَالَا أَخْبَرَنَا سُفْيَانُ بْنُ عُيَيْنَةَ عَنْ الزُّهْرِيِّ عَنْ حُمَيْدِ بْنِ عَبْدِ الرَّحْمَنِ عَنْ أَبِي هُرَيْرَةَ قَالَأَتَاهُ رَجُلٌ فَقَالَ يَا رَسُولَ اللَّهِ هَلَكْتُ قَالَ وَمَا أَهْلَكَكَ قَالَ وَقَعْتُ عَلَى امْرَأَتِي فِي رَمَضَانَ قَالَ هَلْ تَسْتَطِيعُ أَنْ تُعْتِقَ رَقَبَةً قَالَ لَا قَالَ فَهَلْ تَسْتَطِيعُ أَنْ تَصُومَ شَهْرَيْنِ مُتَتَابِعَيْنِ قَالَ لَا قَالَ فَهَلْ تَسْتَطِيعُ أَنْ تُطْعِمَ سِتِّينَ مِسْكِينًا قَالَ لَا قَالَ اجْلِسْ فَجَلَسَ فَأُتِيَ النَّبِيُّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ بِعَرَقٍ فِيهِ تَمْرٌ وَالْعَرَقُ الْمِكْتَلُ الضَّخْمُ قَالَ تَصَدَّقْ بِهِ فَقَالَ مَا بَيْنَ لَابَتَيْهَا أَحَدٌ أَفْقَرَ مِنَّا قَالَ فَضَحِكَ النَّبِيُّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ حَتَّى بَدَتْ أَنْيَابُهُ قَالَ فَخُذْهُ فَأَطْعِمْهُ أَهْلَكَقَالَ وَفِي الْبَاب عَنْ ابْنِ عُمَرَ وَعَائِشَةَ وَعَبْدِ اللَّهِ بْنِ عَمْرٍو قَالَ أَبُو عِيسَى حَدِيثُ أَبِي هُرَيْرَةَ حَدِيثٌ حَسَنٌ صَحِيحٌ وَالْعَمَلُ عَلَى هَذَا الْحَدِيثِ عِنْدَ أَهْلِ الْعِلْمِ فِي مَنْ أَفْطَرَ فِي رَمَضَانَ مُتَعَمِّدًا مِنْ جِمَاعٍ وَأَمَّا مَنْ أَفْطَرَ مُتَعَمِّدًا مِنْ أَكْلٍ أَوْ شُرْبٍ فَإِنَّ أَهْلَ الْعِلْمِ قَدْ اخْتَلَفُوا فِي ذَلِكَ فَقَالَ بَعْضُهُمْ عَلَيْهِ الْقَضَاءُ وَالْكَفَّارَةُ وَشَبَّهُوا الْأَكْلَ وَالشُّرْبَ بِالْجِمَاعِ وَهُوَ قَوْلُ سُفْيَانَ الثَّوْرِيِّ وَابْنِ الْمُبَارَكِ وَإِسْحَقَ و قَالَ بَعْضُهُمْ عَلَيْهِ الْقَضَاءُ وَلَا كَفَّارَةَ عَلَيْهِ لِأَنَّهُ إِنَّمَا ذُكِرَ عَنْ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ الْكَفَّارَةُ فِي الْجِمَاعِ وَلَمْ تُذْكَرْ عَنْهُ فِي الْأَكْلِ وَالشُّرْبِ وَقَالُوا لَا يُشْبِهُ الْأَكْلُ وَالشُّرْبُ الْجِمَاعَ وَهُوَ قَوْلُ الشَّافِعِيِّ وَأَحْمَدَ و قَالَ الشَّافِعِيُّ وَقَوْلُ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ لِلرَّجُلِ الَّذِي أَفْطَرَ فَتَصَدَّقَ عَلَيْهِ خُذْهُ فَأَطْعِمْهُ أَهْلَكَ يَحْتَمِلُ هَذَا مَعَانِيَ يَحْتَمِلُ أَنْ تَكُونَ الْكَفَّارَةُ عَلَى مَنْ قَدَرَ عَلَيْهَا وَهَذَا رَجُلٌ لَمْ يَقْدِرْ عَلَى الْكَفَّارَةِ فَلَمَّا أَعْطَاهُ النَّبِيُّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ شَيْئًا وَمَلَكَهُ فَقَالَ الرَّجُلُ مَا أَحَدٌ أَفْقَرَ إِلَيْهِ مِنَّا فَقَالَ النَّبِيُّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ خُذْهُ فَأَطْعِمْهُ أَهْلَكَ لِأَنَّ الْكَفَّارَةَ إِنَّمَا تَكُونُ بَعْدَ الْفَضْلِ عَنْ قُوتِهِ وَاخْتَارَ الشَّافِعِيُّ لِمَنْ كَانَ عَلَى مِثْلِ هَذَا الْحَالِ أَنْ يَأْكُلَهُ وَتَكُونَ الْكَفَّارَةُ عَلَيْهِ دَيْنًا فَمَتَى مَا مَلَكَ يَوْمًا مَا كَفَّرَ

Ir pastuostejs mums [Našrs bin Ali Al Džahdlami] i [Abu 'Ammars] - hadisa nūzeime ir tei poša, cikom hadisa izruna ir nu Abu 'Amara - obeji jī saceja, ir pastuostejuši mums [Sufyans bin 'Ujaina] nu [Az Zuhri] nu [Abrahubu bi mansaceja]. pi Pesteitōja un saceja: "O Rasulullah, bāda maņ." Jis vaicuoja: — Kas tev nūdareja ļaunumu? Jis atbiļdēja, es ar sīvu beju seksā Ramadlana mieneša piecpušdīnē, jis saceja: — Voi tu vari atbreivuot vergu? Jis atbiļdēja, nā. Jis saceja: — Voi tu vari gavēt divus mienešus piec kuortys? Jis atbiļdēja, nā. Jis turpynuoja: — Voi tu vari pabaruot sešdesmit nabadzeigūs? Jis atbiļdēja, nā. Jis saceja: — Atsasāst. Tod jys sēdēja, tod Pesteitōjam sallallaahu 'alaihi wa Salam atnese datumu maisu, tod jys saceja: "Dūdit jim žālsirdeibu". Jis saceja, Medinā nav nivīna, kas byutu nabadzeiguoks par mums. Tod Pesteitōjs smējōs, cikom jō zūbi beja radzami. Jis saceja: — Pajem un dūd sovai saimei'. -stuosteituojs- saceja, itamā 9. nūdaļā ir ari -pent- viesture nu Ibn Umara, 'Aisyah i Abdullah bin Amru. Abu 'Isa saceja, Abu Hurairys hadiss ir hasana autentisks hadiss. Zynuotnīki pīsatur pi itymā hadisā ītvartuo lykuma, proti, cylvāks, kurs apzynuoti puortrauc gavēni, dīnys laikā Ramadlana mienesī seksejūt ar sovu sīvu. Tok zynuotnīkim ir atškireigi uzskoti par cylvākim, kuri apzynuoti puortrauc gavēni, ādūt i dzerūt. Daži nu tim, pīmāram, Sufjans Ats Cauri, Abdullahs bin Al Mubaraks un Ishaks, ir uzskotuši, ka cylvākim, kuri apzynōti pōrtrauc gavēni, ādūt un dzerūt, ir pīnōkums dareit kadla' un moksōt kaffarah - naudas sodu - - jī pīleidzynoj ēsšonu un dzeršonu ar jima' - Meanw . ir nu uzskotu, ka - cylvākim, kuri apzynuoti puortrauc gavēni, ādūt i dzerūt - ir tikai pīnuokums dareit qadla' i nav pīnuokums moksuot kaffaru, partū ka tys, kū pīminēja Pesteituojs sallallaahu 'alaihi wa Salam, ir kaffaru īrūbežuošona, ir tikai jima' i napīmiņ ēsšonu i dzeršonu. Tikom ēst i dzert nav tys pats, kas jima'. Imams Syafi'i saceja, ka Pesteituoja sallallaahu 'alaihi wa Salam pavēle ​​dūt žāļsirdeibu nanūslādz īspieju, ka kaffara ir obligata tikai cylvākim, kuri tū var atsaļaut, partū ka itī veirīši navar atsaļaut moksuot kaffaru. Tod Pesteitōjs sallallaahu 'alaihi va Salams īdeve jam datumu maiseņu un lyka dūt žāļsirdeibu. Tūmār pēc tam, kod jys paziņōja, ka nav nivīna, kas byutu fakirōks par jū, Pesteitōjs sallallaahu 'alaihi wa Salam jam saceja pabarōt sovu gimeni, jo kaffara tyka izmoksōta nu atlykušōs vajadzeigōs pamata pōrtykas. Imams Syafi'i lobpruotuok gryb, lai cylvāki, kuri ir taidā pošā situacejā kai itys cylvāks, ād datumus, bet jam vys vēļ ir parāds moksuot kaffaru -naudys sodu-, ka jis navar, tod jam nav pīnuokuma moksuot kaffaru -naudys sodu-.