Hadith Representative
Makanan sedikit barokah untuk orang banyak
Imam Tirmidzi : 3563حَدَّثَنَا إِسْحَقُ بْنُ مُوسَى الْأَنْصَارِيُّ حَدَّثَنَا مَعْنٌ قَالَ عَرَضْتُ عَلَى مَالِكِ بْنِ أَنَسٍ عَنْ إِسْحَقَ بْنِ عَبْدِ اللَّهِ بْنِ أَبِي طَلْحَةَ أَنَّهُ سَمِعَ أَنَسَ بْنَ مَالِكٍ يَقُولُقَالَ أَبُو طَلْحَةَ لِأُمِّ سُلَيْمٍ لَقَدْ سَمِعْتُ صَوْتَ رَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ يَعْنِي ضَعِيفًا أَعْرِفُ فِيهِ الْجُوعَ فَهَلْ عِنْدَكِ مِنْ شَيْءٍ فَقَالَتْ نَعَمْ فَأَخْرَجَتْ أَقْرَاصًا مِنْ شَعِيرٍ ثُمَّ أَخْرَجَتْ خِمَارًا لَهَا فَلَفَّتْ الْخُبْزَ بِبَعْضِهِ ثُمَّ دَسَّتْهُ فِي يَدِي وَرَدَّتْنِي بِبَعْضِهِ ثُمَّ أَرْسَلَتْنِي إِلَى رَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ قَالَ فَذَهَبْتُ بِهِ إِلَيْهِ فَوَجَدْتُ رَسُولَ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ جَالِسًا فِي الْمَسْجِدِ وَمَعَهُ النَّاسُ قَالَ فَقُمْتُ عَلَيْهِمْ فَقَالَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ أَرْسَلَكَ أَبُو طَلْحَةَ فَقُلْتُ نَعَمْ قَالَ بِطَعَامٍ فَقُلْتُ نَعَمْ فَقَالَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ لِمَنْ مَعَهُ قُومُوا قَالَ فَانْطَلَقُوا فَانْطَلَقْتُ بَيْنَ أَيْدِيهِمْ حَتَّى جِئْتُ أَبَا طَلْحَةَ فَأَخْبَرْتُهُ فَقَالَ أَبُو طَلْحَةَ يَا أُمَّ سُلَيْمٍ قَدْ جَاءَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَالنَّاسُ مَعَهُ وَلَيْسَ عِنْدَنَا مَا نُطْعِمُهُمْ قَالَتْ أُمُّ سُلَيْمٍ اللَّهُ وَرَسُولُهُ أَعْلَمُ قَالَ فَانْطَلَقَ أَبُو طَلْحَةَ حَتَّى لَقِيَ رَسُولَ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فَأَقْبَلَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَأَبُو طَلْحَةَ مَعَهُ حَتَّى دَخَلَا فَقَالَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ هَلُمِّي يَا أُمَّ سُلَيْمٍ مَا عِنْدَكِ فَأَتَتْهُ بِذَلِكَ الْخُبْزِ فَأَمَرَ بِهِ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فَفُتَّ وَعَصَرَتْ أُمُّ سُلَيْمٍ بِعُكَّةٍ لَهَا فَآدَمَتْهُ ثُمَّ قَالَ فِيهِ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ مَا شَاءَ اللَّهُ أَنْ يَقُولَ ثُمَّ قَالَ ائْذَنْ لِعَشَرَةٍ فَأَذِنَ لَهُمْ فَأَكَلُوا حَتَّى شَبِعُوا ثُمَّ خَرَجُوا ثُمَّ قَالَ ائْذَنْ لِعَشَرَةٍ فَأَذِنَ لَهُمْ فَأَكَلُوا حَتَّى شَبِعُوا ثُمَّ خَرَجُوا فَأَكَلَ الْقَوْمُ كُلُّهُمْ وَشَبِعُوا وَالْقَوْمُ سَبْعُونَ أَوْ ثَمَانُونَ رَجُلًاقَالَ أَبُو عِيسَى هَذَا حَدِيثٌ حَسَنٌ صَحِيحٌ
[Išaks bin Musa Al Ansari] mums ir teicis, ka [Ma'n] viņš teica; Es atstāstīju hadītu [Malikam bin Anasam] no [Išaka bin Abdullah bin Abu Talhah], ka viņš dzirdēja [Anasu bin Maliku] sakām; Abu Talhah teica Ummulam Sulaimam: “Es dzirdēju Allāha vēstneša (miers un svētība viņam) maigo balsi. Es zinu, ka viņš ir izsalcis. Vai tev ir kaut kas?” viņa atbildēja; “Jā.” Tad viņa izņēma dažas saujas kviešu, pēc tam paņēma savu plīvuru, salocīja maizi, iespieda to manā rokā un tad iedeva man vēl. Tad viņa mani aizsūtīja pie Allāha vēstneša (miers un svētība viņam), Umm Sulaim teica; "Tad es viņu aizvedu satikt profānu (miers un svētība) un izrādās, ka viņš sēdēja mošejā kopā ar saviem pavadoņiem. Tad es nostājos viņu priekšā un viņš jautāja: "Vai tas bija Abu Talhahs, kurš jūs šeit sūtīja?" Es atbildēju: "Jā." Viņš jautāja: "Vai, lai atnestu ēdienu?" Es atbildēju: "Jā." Tad profāns (miers un svētība) teica: "Ja kāds vēlas būt kopā ar viņu, piecelieties," tad viņš aizgāja, un es arī gāju viņiem līdzi, līdz satiku Abu Talha un pastāstīju viņam par to. Abu Talha teica: "Ak, Umm Sulaim, patiesi, Allāha vēstnesis (miers un svētība) ir ieradies ar saviem pavadoņiem, kamēr mums nav ēdiena, lai viņus izklaidētu." Viņš atbildēja: "Allāhs un Viņa vēstnesis zina labāk." Anas bin Maliks teica: "Tad Abu Talhahs devās satikt ticības personu (miers un svētība), un ticības persona (miers un svētība) ieradās viņu sveicināt, līdz Abu Talhahs un viņš iegāja mājā. ticības persona (miers un svētība) teica: "Nāc šurp, ak, Umm Sulaim, kas tev ir?" Tad viņš atnesa maizi, un viņš pavēlēja to pasniegt, tāpēc viņš sadalīja un atslaucīja savu tīro pienu un pasniedza to viņam kā piedevu. Tad ticības persona (miers un svētība) teica kaut ko, kā Allāhs vēlējās, un tad teica: "Ļaujiet ienākt desmit cilvēkiem." Viņš atļāva, un viņi iegāja un ēda, līdz bija paēduši, un, kad viņi iznāca, viņš atkal teica: "Ļaujiet ienākt vēl desmit cilvēkiem". "Viņš deva atļauju, tad ienāca desmit cilvēki, pēc tam viņi ēda, līdz paēda, un tad izgāja, līdz tai dienai visi cilvēki ēda un bija paēduši, tajā laikā viņu bija apmēram septiņdesmit vai astoņdesmit." Abu Isa teica: "Šis hadīts ir hasan autentisks."