Hadith Representative
Doa nabi selalu dikabulkan saat meminta hujan turun, menghentikan atau memindah nya di tempat lain
Imam Nasa'i : 1510أَخْبَرَنَا عَلِيُّ بْنُ حُجْرٍ قَالَ حَدَّثَنَا إِسْمَعِيلُ قَالَ حَدَّثَنَا حُمَيْدٌ عَنْ أَنَسٍ قَالَقَحَطَ الْمَطَرُ عَامًا فَقَامَ بَعْضُ الْمُسْلِمِينَ إِلَى النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فِي يَوْمِ جُمُعَةٍ فَقَالَ يَا رَسُولَ اللَّهِ قَحَطَ الْمَطَرُ وَأَجْدَبَتْ الْأَرْضُ وَهَلَكَ الْمَالُ قَالَ فَرَفَعَ يَدَيْهِ وَمَا نَرَى فِي السَّمَاءِ سَحَابَةً فَمَدَّ يَدَيْهِ حَتَّى رَأَيْتُ بَيَاضَ إِبْطَيْهِ يَسْتَسْقِي اللَّهَ عَزَّ وَجَلَّ قَالَ فَمَا صَلَّيْنَا الْجُمُعَةَ حَتَّى أَهَمَّ الشَّابَّ الْقَرِيبَ الدَّارِ الرُّجُوعُ إِلَى أَهْلِهِ فَدَامَتْ جُمُعَةٌ فَلَمَّا كَانَتْ الْجُمُعَةُ الَّتِي تَلِيهَا قَالُوا يَا رَسُولَ اللَّهِ تَهَدَّمَتْ الْبُيُوتُ وَاحْتَبَسَ الرُّكْبَانُ قَالَ فَتَبَسَّمَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ لِسُرْعَةِ مَلَالَةِ ابْنِ آدَمَ وَقَالَ بِيَدَيْهِ اللَّهُمَّ حَوَالَيْنَا وَلَا عَلَيْنَا فَتَكَشَّطَتْ عَنْ الْمَدِينَةِ
Ir mums paziņojis ['Ali bin Hujr], viņš teica; ir mums pastāstījis [Isma'il], viņš teica; ir mums pastāstījis [Humaid] no [Anas], viņš teica: "Reiz gadu nelija, tāpēc daži musulmaņi piektdien nāca pie Allāha vēstneša (sallallaahu 'alaihi wa sallam). Viņi teica: "Ak, Allāha vēstnesis, lietus ir apstājies, zeme ir kļuvusi neauglīga, un īpašums ir iznīcināts." Tad Allāha vēstnesis (sallallaahu 'alaihi wa sallam) pacēla abas rokas. Mēs neredzējām ne mākoni debesīs. Tad viņš izstiepa rokas - līdz mēs redzējām viņa padušu baltumu (sallallaahu 'alaihi wa sallam) - lai lūgtu Allāham Azza wa Jalla lietu." Anas teica: "Mēs vēl nebijām pabeiguši piektdienas lūgšanu, bet vīrietim, kurš dzīvoja netālu no mošejas, jau bija grūti atgriezties pie savas ģimenes - spēcīgā lietus dēļ. Tas turpinājās līdz nākamajai piektdienai." Nākamajā piektdienā ļaudis teica Pravietim (miers un svētība viņam): “Ak, Praviet, mājas ir sagrautas, un transportlīdzekļi nevar kustēties.” Anass teica: “Pravietis (miers un svētība viņam) pasmaidīja Ādama bērnu ātrās garlaicības dēļ un tad teica: “Ak, Allāh, sūti lietu ap mums, nevis uz mums.” Tad mākoņi jeb lietus attālinājās no Medīnas.