Revert to Islam, click here
ISLAM AL-HAQ: QURAN & HADITH
(The True Islam)



- Nabi Muhammad Sallallahu Alaihi Wasallam Mukjizat Nabi Berkah susu rasulullah: kisah miqdad dan doa yang mengalirkan susu dari langit

Hadith Search Results :
Total Hadith : 1
Hadith Representative
Berkah susu rasulullah: kisah miqdad dan doa yang mengalirkan susu dari langit
Imam Bukhari : 5971

حَدَّثَنِي أَبُو نُعَيْمٍ بِنَحْوٍ مِنْ نِصْفِ هَذَا الْحَدِيثِ حَدَّثَنَا عُمَرُ بْنُ ذَرٍّ حَدَّثَنَا مُجَاهِدٌ أَنَّ أَبَا هُرَيْرَةَكَانَ يَقُولُ أَاللَّهِ الَّذِي لَا إِلَهَ إِلَّا هُوَ إِنْ كُنْتُ لَأَعْتَمِدُ بِكَبِدِي عَلَى الْأَرْضِ مِنْ الْجُوعِ وَإِنْ كُنْتُ لَأَشُدُّ الْحَجَرَ عَلَى بَطْنِي مِنْ الْجُوعِ وَلَقَدْ قَعَدْتُ يَوْمًا عَلَى طَرِيقِهِمْ الَّذِي يَخْرُجُونَ مِنْهُ فَمَرَّ أَبُو بَكْرٍ فَسَأَلْتُهُ عَنْ آيَةٍ مِنْ كِتَابِ اللَّهِ مَا سَأَلْتُهُ إِلَّا لِيُشْبِعَنِي فَمَرَّ وَلَمْ يَفْعَلْ ثُمَّ مَرَّ بِي عُمَرُ فَسَأَلْتُهُ عَنْ آيَةٍ مِنْ كِتَابِ اللَّهِ مَا سَأَلْتُهُ إِلَّا لِيُشْبِعَنِي فَمَرَّ فَلَمْ يَفْعَلْ ثُمَّ مَرَّ بِي أَبُو الْقَاسِمِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فَتَبَسَّمَ حِينَ رَآنِي وَعَرَفَ مَا فِي نَفْسِي وَمَا فِي وَجْهِي ثُمَّ قَالَ يَا أَبَا هِرٍّ قُلْتُ لَبَّيْكَ يَا رَسُولَ اللَّهِ قَالَ الْحَقْ وَمَضَى فَتَبِعْتُهُ فَدَخَلَ فَاسْتَأْذَنَ فَأَذِنَ لِي فَدَخَلَ فَوَجَدَ لَبَنًا فِي قَدَحٍ فَقَالَ مِنْ أَيْنَ هَذَا اللَّبَنُ قَالُوا أَهْدَاهُ لَكَ فُلَانٌ أَوْ فُلَانَةُ قَالَ أَبَا هِرٍّ قُلْتُ لَبَّيْكَ يَا رَسُولَ اللَّهِ قَالَ الْحَقْ إِلَى أَهْلِ الصُّفَّةِ فَادْعُهُمْ لِي قَالَ وَأَهْلُ الصُّفَّةِ أَضْيَافُ الْإِسْلَامِ لَا يَأْوُونَ إِلَى أَهْلٍ وَلَا مَالٍ وَلَا عَلَى أَحَدٍ إِذَا أَتَتْهُ صَدَقَةٌ بَعَثَ بِهَا إِلَيْهِمْ وَلَمْ يَتَنَاوَلْ مِنْهَا شَيْئًا وَإِذَا أَتَتْهُ هَدِيَّةٌ أَرْسَلَ إِلَيْهِمْ وَأَصَابَ مِنْهَا وَأَشْرَكَهُمْ فِيهَا فَسَاءَنِي ذَلِكَ فَقُلْتُ وَمَا هَذَا اللَّبَنُ فِي أَهْلِ الصُّفَّةِ كُنْتُ أَحَقُّ أَنَا أَنْ أُصِيبَ مِنْ هَذَا اللَّبَنِ شَرْبَةً أَتَقَوَّى بِهَا فَإِذَا جَاءَ أَمَرَنِي فَكُنْتُ أَنَا أُعْطِيهِمْ وَمَا عَسَى أَنْ يَبْلُغَنِي مِنْ هَذَا اللَّبَنِ وَلَمْ يَكُنْ مِنْ طَاعَةِ اللَّهِ وَطَاعَةِ رَسُولِهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ بُدٌّ فَأَتَيْتُهُمْ فَدَعَوْتُهُمْ فَأَقْبَلُوا فَاسْتَأْذَنُوا فَأَذِنَ لَهُمْ وَأَخَذُوا مَجَالِسَهُمْ مِنْ الْبَيْتِ قَالَ يَا أَبَا هِرٍّ قُلْتُ لَبَّيْكَ يَا رَسُولَ اللَّهِ قَالَ خُذْ فَأَعْطِهِمْ قَالَ فَأَخَذْتُ الْقَدَحَ فَجَعَلْتُ أُعْطِيهِ الرَّجُلَ فَيَشْرَبُ حَتَّى يَرْوَى ثُمَّ يَرُدُّ عَلَيَّ الْقَدَحَ فَأُعْطِيهِ الرَّجُلَ فَيَشْرَبُ حَتَّى يَرْوَى ثُمَّ يَرُدُّ عَلَيَّ الْقَدَحَ فَيَشْرَبُ حَتَّى يَرْوَى ثُمَّ يَرُدُّ عَلَيَّ الْقَدَحَ حَتَّى انْتَهَيْتُ إِلَى النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَقَدْ رَوِيَ الْقَوْمُ كُلُّهُمْ فَأَخَذَ الْقَدَحَ فَوَضَعَهُ عَلَى يَدِهِ فَنَظَرَ إِلَيَّ فَتَبَسَّمَ فَقَالَ أَبَا هِرٍّ قُلْتُ لَبَّيْكَ يَا رَسُولَ اللَّهِ قَالَ بَقِيتُ أَنَا وَأَنْتَ قُلْتُ صَدَقْتَ يَا رَسُولَ اللَّهِ قَالَ اقْعُدْ فَاشْرَبْ فَقَعَدْتُ فَشَرِبْتُ فَقَالَ اشْرَبْ فَشَرِبْتُ فَمَا زَالَ يَقُولُ اشْرَبْ حَتَّى قُلْتُ لَا وَالَّذِي بَعَثَكَ بِالْحَقِّ مَا أَجِدُ لَهُ مَسْلَكًا قَالَ فَأَرِنِي فَأَعْطَيْتُهُ الْقَدَحَ فَحَمِدَ اللَّهَ وَسَمَّى وَشَرِبَ الْفَضْلَةَ

Ir pastuostejs mums [Abu Nu'aim] taidu šō hadisa fragmentu; ir sacejs mums [Umars bin Dzars] ir sacejs mums [Mudžahidam], ka [Abu Hurairahs] nazkod saceja; — Ar Allahu, nav nivīna dīva, kai Jū, es nazkod boda dēļ pīlyku vādaru pi zemes, es ari boda dēļ pīsieju pi vādara vairōkus akmiņus. Vīnu dīnu es siedieju iz ceļa, pa kuru parosti guoja garom draugi, tod garom guoja Abu Bakrs, tod es jam pavaicuoju par kaidu pantu nu Allaha gruomotys, i es jam navaicuoju, izjamūt tikai deļtuo, lai jis mani izklaideitu, bet jis tū nadareja. Piec tam Umars paguoja garom, tod es jam pavaicuoju par kaidu pantu Allaha gruomotā, es jam napraseju, izjamūt tū, lai jis mani izklaideitu bet jis tū nadareja. Pēc tam Abul Kasims sallallaahu 'alaihi wasallam gōja garom, kod jys mani īraudzeja, jys pasmaideja un, zynōdams, kas atspīgeļōjās munā sejā un sirdī, jys tod saceja: — O Abu Hurairah? — es atbiļdēju; — Es izpyldu tovu aicynōjumu, o Allaha Viestneica. Jis saceja: — Atej leidza. Tod es jam sekuoju, es tod praseju atļuovi īīt un jis maņ atļuove, acimradzūt es dabuoju pīnu bļūdā, jis saceja: — Kur tu dabuoji itū pīnu? — Sātas ļauds atbiļdēja; — Fulans voi fulanahs tev tū īdeve'. Jys saceja: — O, Abu Huraira! — es atbiļdēju; — Es izpyldu tovu aicynōjumu, o Allaha Viestneica. Jys saceja: — Satikt suffas ekspertus — draugus, kuri dzeivoj mošejas pogolmā — un aicynojit jūs te ». Abu Huraira saceja; — Sufas lūcekli ir musulmaņu gosti, jī nadzeivoj pi sovom gimenem un jim nav īpašuma, ja Pesteitōjs sajimtu ījāmumus nu žāļsirdeibas, tod jys tū naēstu un syuteitu sufas ekspertim, un, ja jam dūtu hadiju, tod jī dabuotu daļu un reizem jys jim syuteitu daļu nu tōs. Tod es saceju; — Tys mani skumdynōja, tod es saceju -sirdī-; — Kaida vajadzeiba pi sufam ar pīnu, jo es asu tei, kam ir tīseibas uz tim, es ceru, ka varu izdzert pīna glōzeiti tikai, lai izdzeivōtu sovu atlykušū laiku, ja byus cylvāki, kas atbrauks tod es byušu tys, kas jim kolpōs, —es saceju tōļōk-. Kaida ir atlykušuo pīna nūzeime, ka tys nav par paklauseibu Allaham i Juo Viestneicai, tod es aizguoju i aicynuoju jūs, jī beidzūt atguoja i praseja atļuovi, jis tod deve atļuovi, partū jī ījēme sovys attīceiguos vītys, jis saceja: „O Abu Hurairah”. Es atbiļdieju; — Es izpyldu tovu aicynōjumu, o Allaha Viestneica. Jis saceja: — Pajem un dūd jim'. Es pajiemu bļūdu un īdevu cylvākam, tai tys cylvāks dzēre, cikom beja pylns, pēc tam jys atgrīze maņ, tod es īdevu cytam, un jys dzēre, cikom beja pylns, tod jis atdeve maņ bļūdu, cikom es atdevu bļūdu Pesteituojam sallallaahu 'alaihi was allallam, sallallaahu 'alaihi was allallam,. Jys tod pajēme bļūdu un īlyka rūkā, tod pasavēre uz mani un pasmaideja, saceja: — O, Abu Hurairah! — es atbiļdēju; — Es izpyldu tovu aicynōjumu, o Allaha Viestneica. Jis saceja: — Tagad ir tikai es un tu. Es atbiļdieju; — Tys ir pareizi, o Allaha Viestneica. Jis saceja: — Sēd un dzer. Tod es sēdēju un tū izdzēru, jis maņ saceja; 'Dzierīņs'. Tod es otkon izdzēru i jis vys lyka maņ dzert, cikom es saceju; — Nā, ar Tū, kurs tevi syuteja ar patīseibu, es vairs tū navaru izdareit. Jis saceja: — Dūd maņ trauku. Es tod jam tū īdevu, piec Allaha slavynuošonys i Juo vuorda saceišonys jis beidzūt izdzēre puorejū.

Hadith Corroboration :


Imam Ahmad : 22705
Imam Bukhari : 5971