Hadith Representative
Kesaksian Waraqah bin naufal tentang kenabian Rasulullah: sesungguhnya itu adalah namus (malaikat pembawa wahyu) seperti namusnya Musa
Imam Bukhari : 3حَدَّثَنَا يَحْيَى بْنُ بُكَيْرٍ قَالَ حَدَّثَنَا اللَّيْثُ عَنْ عُقَيْلٍ عَنْ ابْنِ شِهَابٍ عَنْ عُرْوَةَ بْنِ الزُّبَيْرِ عَنْ عَائِشَةَ أُمِّ الْمُؤْمِنِينَ أَنَّهَا قَالَتْأَوَّلُ مَا بُدِئَ بِهِ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ مِنْ الْوَحْيِ الرُّؤْيَا الصَّالِحَةُ فِي النَّوْمِ فَكَانَ لَا يَرَى رُؤْيَا إِلَّا جَاءَتْ مِثْلَ فَلَقِ الصُّبْحِ ثُمَّ حُبِّبَ إِلَيْهِ الْخَلَاءُ وَكَانَ يَخْلُو بِغَارِ حِرَاءٍ فَيَتَحَنَّثُ فِيهِ وَهُوَ التَّعَبُّدُ اللَّيَالِيَ ذَوَاتِ الْعَدَدِ قَبْلَ أَنْ يَنْزِعَ إِلَى أَهْلِهِ وَيَتَزَوَّدُ لِذَلِكَ ثُمَّ يَرْجِعُ إِلَى خَدِيجَةَ فَيَتَزَوَّدُ لِمِثْلِهَا حَتَّى جَاءَهُ الْحَقُّ وَهُوَ فِي غَارِ حِرَاءٍ فَجَاءَهُ الْمَلَكُ فَقَالَ اقْرَأْ قَالَ مَا أَنَا بِقَارِئٍ قَالَ فَأَخَذَنِي فَغَطَّنِي حَتَّى بَلَغَ مِنِّي الْجَهْدَ ثُمَّ أَرْسَلَنِي فَقَالَ اقْرَأْ قُلْتُ مَا أَنَا بِقَارِئٍ فَأَخَذَنِي فَغَطَّنِي الثَّانِيَةَ حَتَّى بَلَغَ مِنِّي الْجَهْدَ ثُمَّ أَرْسَلَنِي فَقَالَ اقْرَأْ فَقُلْتُ مَا أَنَا بِقَارِئٍ فَأَخَذَنِي فَغَطَّنِي الثَّالِثَةَ ثُمَّ أَرْسَلَنِي فَقَالَ{ اقْرَأْ بِاسْمِ رَبِّكَ الَّذِي خَلَقَ خَلَقَ الْإِنْسَانَ مِنْ عَلَقٍ اقْرَأْ وَرَبُّكَ الْأَكْرَمُ }فَرَجَعَ بِهَا رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ يَرْجُفُ فُؤَادُهُ فَدَخَلَ عَلَى خَدِيجَةَ بِنْتِ خُوَيْلِدٍ رَضِيَ اللَّهُ عَنْهَا فَقَالَ زَمِّلُونِي زَمِّلُونِي فَزَمَّلُوهُ حَتَّى ذَهَبَ عَنْهُ الرَّوْعُ فَقَالَ لِخَدِيجَةَ وَأَخْبَرَهَا الْخَبَرَ لَقَدْ خَشِيتُ عَلَى نَفْسِي فَقَالَتْ خَدِيجَةُ كَلَّا وَاللَّهِ مَا يُخْزِيكَ اللَّهُ أَبَدًا إِنَّكَ لَتَصِلُ الرَّحِمَ وَتَحْمِلُ الْكَلَّ وَتَكْسِبُ الْمَعْدُومَ وَتَقْرِي الضَّيْفَ وَتُعِينُ عَلَى نَوَائِبِ الْحَقِّ فَانْطَلَقَتْ بِهِ خَدِيجَةُ حَتَّى أَتَتْ بِهِ وَرَقَةَ بْنَ نَوْفَلِ بْنِ أَسَدِ بْنِ عَبْدِ الْعُزَّى ابْنَ عَمِّ خَدِيجَةَ وَكَانَ امْرَأً قَدْ تَنَصَّرَ فِي الْجَاهِلِيَّةِ وَكَانَ يَكْتُبُ الْكِتَابَ الْعِبْرَانِيَّ فَيَكْتُبُ مِنْ الْإِنْجِيلِ بِالْعِبْرَانِيَّةِ مَا شَاءَ اللَّهُ أَنْ يَكْتُبَ وَكَانَ شَيْخًا كَبِيرًا قَدْ عَمِيَ فَقَالَتْ لَهُ خَدِيجَةُ يَا ابْنَ عَمِّ اسْمَعْ مِنْ ابْنِ أَخِيكَ فَقَالَ لَهُ وَرَقَةُ يَا ابْنَ أَخِي مَاذَا تَرَى فَأَخْبَرَهُ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ خَبَرَ مَا رَأَى فَقَالَ لَهُ وَرَقَةُ هَذَا النَّامُوسُ الَّذِي نَزَّلَ اللَّهُ عَلَى مُوسَى يَا لَيْتَنِي فِيهَا جَذَعًا لَيْتَنِي أَكُونُ حَيًّا إِذْ يُخْرِجُكَ قَوْمُكَ فَقَالَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ أَوَمُخْرِجِيَّ هُمْ قَالَ نَعَمْ لَمْ يَأْتِ رَجُلٌ قَطُّ بِمِثْلِ مَا جِئْتَ بِهِ إِلَّا عُودِيَ وَإِنْ يُدْرِكْنِي يَوْمُكَ أَنْصُرْكَ نَصْرًا مُؤَزَّرًا ثُمَّ لَمْ يَنْشَبْ وَرَقَةُ أَنْ تُوُفِّيَ وَفَتَرَ الْوَحْيُقَالَ ابْنُ شِهَابٍ وَأَخْبَرَنِي أَبُو سَلَمَةَ بْنُ عَبْدِ الرَّحْمَنِ أَنَّ جَابِرَ بْنَ عَبْدِ اللَّهِ الْأَنْصَارِيَّ قَالَ وَهُوَ يُحَدِّثُ عَنْ فَتْرَةِ الْوَحْيِ فَقَالَ فِي حَدِيثِهِ بَيْنَا أَنَا أَمْشِي إِذْ سَمِعْتُ صَوْتًا مِنْ السَّمَاءِ فَرَفَعْتُ بَصَرِي فَإِذَا الْمَلَكُ الَّذِي جَاءَنِي بِحِرَاءٍ جَالِسٌ عَلَى كُرْسِيٍّ بَيْنَ السَّمَاءِ وَالْأَرْضِ فَرُعِبْتُ مِنْهُ فَرَجَعْتُ فَقُلْتُ زَمِّلُونِي زَمِّلُونِي فَأَنْزَلَ اللَّهُ تَعَالَى{ يَا أَيُّهَا الْمُدَّثِّرُ قُمْ فَأَنْذِرْ إِلَى قَوْلِهِ وَالرُّجْزَ فَاهْجُرْ }فَحَمِيَ الْوَحْيُ وَتَتَابَعَ تَابَعَهُ عَبْدُ اللَّهِ بْنُ يُوسُفَ وَأَبُو صَالِحٍ وَتَابَعَهُ هِلَالُ بْنُ رَدَّادٍ عَنْ الزُّهْرِيِّ وَقَالَ يُونُسُ وَمَعْمَرٌ بَوَادِرُهُ
Mums ir stāstīts [Jahja bin Bukairs], ka mums ir stāstīts no [Al Laits], no ['Uqail], no [Ibn Shihab], no ['Urwah bin Az Zubair], no [Aisyah] - mu'mininu mātes -, ka viņa teica: "Atklāsmes sākums, kas nāca pie Rasulullah sallallaahu 'alaihi wasallam, bija ar patiesu sapni miegā. Un Viņš nesapņo, ja vien tas nenāk kā rītausmas gaisma." Tad viņš tika svētīts ar mīlestību uz vientulību, tāpēc viņš izvēlējās Hiro alu un to izturēja, proti, kādu laiku pielūdzot naktī, pirms atgriezās pie savas ģimenes, lai sagatavotu pārtiku izdzīvošanai. Tad viņš satika Khadiju, lai sagatavotu pārtiku. Līdz beidzot Al Haks ieradās, kad viņš bija Hiro alā, un eņģelis ieradās un teica: "Lasāt?" Viņš atbildēja: "Es neprotu lasīt". Pravietis (miers ar viņu) paskaidroja: “Tad eņģelis mani satvēra un ļoti stipri apskāva, tad atlaida un vēlreiz teica: “Lasi!” Viņš atbildēja: “Es neprotu lasīt”. Tad eņģelis mani satvēra un ļoti stipri apskāva, tad atlaida un vēlreiz teica: “Lasi!” Viņš atbildēja: “Es neprotu lasīt”. Eņģelis mani atkal satvēra un trešo reizi ļoti stipri apskāva, tad atlaida un vēlreiz teica: “Lasi, pieminot sava Dieva vārdu, kurš radīja, Viņš ir radījis cilvēkus no asins recekļa. Lasi, un tavs Kungs ir Visžēlīgākais…”. Pravietis (miers ar viņu) atgriezās pie savas ģimenes ar atklāsmes vārdiem nemierīgā stāvoklī. Viņš satika Hadiju bint Khawailidh un teica: “Apsedz mani, apsedz mani!” Viņš bija apņemts, līdz zaudēja bailes. Tad viņš pastāstīja Hadijai, kas notika: “Es uztraucos par sevi”. Tad Hadija teica: “Pie Allāha, Allāhs tev mūžīgi nekaitēs, jo tu esi cilvēks, kurš turpina draudzību.” Tad Hadija uzaicināja viņu satikt Varoku bin Naufalu bin Asadu bin Abdulu Uzu, Hadijas tēvoča dēlu, kurš bija kristietis Džahilijas laikmetā. Viņš arī rakstīja grāmatas ebreju valodā un ar Allāha atļauju arī uzrakstīja Bībeli ebreju valodā. Tajā laikā Varokhs bija vecs un viņa acis bija aklas. Hadija teica: “Ak, mana tēvoča dēls, klausies, ko tava brāļa dēls saka.” Varokhs teica: “Ak, mana brāļa dēls, ko tu esi piedzīvojis?” Tad Rasulullah sallallaahu 'alaihi wasallam pastāstīja, kas ar viņu notika. Varokhs teica: “Šis ir Namuss, kā Allāhs reiz atklāja Mozum. Ak, es vēlētos, lai es vēl būtu jauns un vēl būtu dzīvs, kad jūs tikāt padzīti no savas tautas.” Rasulullah sallallaahu 'alaihi wasallam jautāja: "Vai viņi mani izmetīs?" Waroqoh atbildēja: "Jā. Jo neviens nenāks ar to, ko jūs atnesat, ja vien viņiem netiks nodarīts pāri - viņi nepadarīs par ienaidniekiem -. Ja es būtu bijis klāt šī notikuma laikā, es jums būtu palīdzējis, cik labi vien spēju. Waroqoh nepieredzēja notikumu, kuram viņš ticēja, jo viņš bija miris agrāk atklāsmes tukšuma - fatroh - laikā. [Ibn Syihab] teica; ir informējis mani [Abu Salamah bin Abdurrahman], ka [Jabir bin Abdullah Al Anshari] runāja par atklāsmes tukšumu, kā Allāha vēstnesis shallallahu 'alaihi wasallam atstāstīja: "Kamēr es gāju, es dzirdēju balsi no debesīm, es paskatījos uz to, un tas bija Eņģelis, kas bija atnācis pie manis Hiro alā, sēžot krēslā starp debesīm un zemi. Es nobijos un devos mājās un teicu: "Apsedz mani. Apsedz mani."" "Tā Allāhs atklāja atklāsmi: "Ak, jūs, kas esat apsegti līdz Allāha vārdam un atstājat elkus. Kopš tā laika atklāsme ir nepārtraukti turpinājusi nākt klajā." Šo hadīsu no [Az Zuhri] atstāstīja arī [Abdullah bin Jusufs] un [Abu Salihs], kā arī [Hilals bin Radads]. Un [Junuss] teica; un [Ma'mars] piekrita, ka viņš to saņēma no Az Zuhri.