Hadith Representative
Pelajarilah surat Al Baqarah dan Ali 'Imran karena keduanya adalah dua bunga yang menaungi pemiliknya pada hari kiamat
Imam Darimi : 3257حَدَّثَنَا أَبُو نُعَيْمٍ حَدَّثَنَا بَشِيرٌ هُوَ ابْنُ الْمُهَاجِرِ حَدَّثَنِي عَبْدُ اللَّهِ بْنُ بُرَيْدَةَ عَنْ أَبِيهِ قَالَ كُنْتُ جَالِسًا عِنْدَ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فَسَمِعْتُهُ يَقُولُ تَعَلَّمُوا سُورَةَ الْبَقَرَةِ فَإِنَّ أَخْذَهَا بَرَكَةٌ وَتَرْكَهَا حَسْرَةٌ وَلَا يَسْتَطِيعُهَا الْبَطَلَةُ ثُمَّ سَكَتَ سَاعَةً ثُمَّ قَالَ تَعَلَّمُوا سُورَةَ الْبَقَرَةِ وَآلِ عِمْرَانَ فَإِنَّهُمَا الزَّهْرَاوَانِ وَإِنَّهُمَا تُظِلَّانِ صَاحِبَهُمَا يَوْمَ الْقِيَامَةِ كَأَنَّهُمَا غَمَامَتَانِ أَوْ غَيَايَتَانِ أَوْ فِرْقَانِ مِنْ طَيْرٍ صَوَافَّ وَإِنَّ الْقُرْآنَ يَلْقَى صَاحِبَهُ يَوْمَ الْقِيَامَةِ حِينَ يَنْشَقُّ عَنْهُ الْقَبْرُ كَالرَّجُلِ الشَّاحِبِ فَيَقُولُ لَهُ هَلْ تَعْرِفُنِي فَيَقُولُ مَا أَعْرِفُكَ فَيَقُولُ أَنَا صَاحِبُكَ الْقُرْآنُ الَّذِي أَظْمَأْتُكَ فِي الْهَوَاجِرِ وَأَسْهَرْتُ لَيْلَكَ وَإِنَّ كُلَّ تَاجِرٍ مِنْ وَرَاءِ تِجَارَتِهِ وَإِنَّكَ الْيَوْمَ مِنْ وَرَاءِ كُلِّ تِجَارَةٍ فَيُعْطَى الْمُلْكَ بِيَمِينِهِ وَالْخُلْدَ بِشِمَالِهِ وَيُوضَعُ عَلَى رَأْسِهِ تَاجُ الْوَقَارِ وَيُكْسَى وَالِدَاهُ حُلَّتَيْنِ لَا يُقَوَّمُ لَهُمَا الدُّنْيَا فَيَقُولَانِ بِمَ كُسِينَا هَذَا وَيُقَالُ لَهُمَا بِأَخْذِ وَلَدِكُمَا الْقُرْآنَ ثُمَّ يُقَالُ لَهُ اقْرَأْ وَاصْعَدْ فِي دَرَجِ الْجَنَّةِ وَغُرَفِهَا فَهُوَ فِي صُعُودٍ مَا دَامَ يَقْرَأُ هَذًّا كَانَ أَوْ تَرْتِيلًا
[Abu Nu'aim] ir mums teicis, [Basjirs] ir mums teicis, ka viņš ir Ibn Al Muhadžirs, ir man [Abdullah bin Buraidah] teicis no [viņa tēva], viņš teica: Es reiz sēdēju blakus pravietim sallallaahu 'alaihi wasallam, es dzirdēju viņu sakām: "Studējiet Suru Al Bakara, jo tās studēšana ir svētība, un tās pamešana ir zaudējums. Burvji nespēja viņu uzvarēt." Tad viņš uz brīdi apklusa un tad teica: "Studējiet Suru Al Bakara un Suru Ali Imran, patiesībā šie divi burti tiek saukti par 'az zahrawan', un šie divi burti arī aizsargās savus lasītājus Tiesas dienā. Bija tā, it kā divi burti būtu kā divi mākoņi vai divi objekti, kas parasti patver cilvēkus, vai divas putnu grupas, kas izpleš spārnus. Patiešām, Korāns sagaidīs savus lasītājus Tiesas dienā, kad kapi pāršķelsies kā cilvēks, kas bāls no bailēm. Viņš saka saviem lasītājiem: Vai jūs mani pazīstat?" Viņš atbildēja: "Es jūs nepazīstu." Viņš teica: “Esmu tavs draugs, Korāns, kas remdē slāpes dienas karstumā un neļauj tev gulēt naktī.” Patiesi, katrs tirgotājs gūs peļņu no savas tirdzniecības. Patiesi, šodien tu saņemsi atlīdzību par katru darījumu, ko esi veicis. Tad Korāna lasītāja labajā rokā tiek dota valstība, bet kreisajā rokā – mūžība, un viņam galvā tiek uzlikts miera kronis. Savukārt viņa vecākiem tiek doti divi dārgakmeņi, kas pasaulē ir nenovērtējami. Viņi abi teica: “Par ko mums ir doti šie dārgakmeņi?” Viņiem tika teikts: “Tāpēc, ka jūsu dēls mācās Korānu.” Tad viņam tika teikts: “Lasi un kāpiet pa Paradīzes un tās istabu kāpnēm.” Tā viņš turpina kāpt tik ilgi, kamēr lasa, vai ātri, vai lēni.