Hadith Representative
Larangan membaca keras bebarengan dengan imam: Rasulullah tidak ingin ada yang menyelisihi bacaan beliau dalam shalat berjamaah
Imam Tirmidzi : 287حَدَّثَنَا الْأَنْصَارِيُّ حَدَّثَنَا مَعْنٌ حَدَّثَنَا مَالِكُ بْنُ أَنَسٍ عَنْ ابْنِ شِهَابٍ عَنْ ابْنِ أُكَيْمَةَ اللَّيْثِيِّ عَنْ أَبِي هُرَيْرَةَأَنَّ رَسُولَ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ انْصَرَفَ مِنْ صَلَاةٍ جَهَرَ فِيهَا بِالْقِرَاءَةِ فَقَالَ هَلْ قَرَأَ مَعِي أَحَدٌ مِنْكُمْ آنِفًا فَقَالَ رَجُلٌ نَعَمْ يَا رَسُولَ اللَّهِ قَالَ إِنِّي أَقُولُ مَالِي أُنَازَعُ الْقُرْآنَ قَالَ فَانْتَهَى النَّاسُ عَنْ الْقِرَاءَةِ مَعَ رَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فِيمَا جَهَرَ فِيهِ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ مِنْ الصَّلَوَاتِ بِالْقِرَاءَةِ حِينَ سَمِعُوا ذَلِكَ مِنْ رَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَقَالَ وَفِي الْبَاب عَنْ ابْنِ مَسْعُودٍ وَعِمْرَانَ بْنِ حُصَيْنٍ وَجَابِرِ بْنِ عَبْدِ اللَّهِ قَالَ أَبُو عِيسَى هَذَا حَدِيثٌ حَسَنٌ وَابْنُ أُكَيْمَةَ اللَّيْثِيُّ اسْمُهُ عُمَارَةُ وَيُقَالُ عَمْرُو بْنُ أُكَيْمَةَ وَرَوَى بَعْضُ أَصْحَابِ الزُّهْرِيِّ هَذَا الْحَدِيثَ وَذَكَرُوا هَذَا الْحَرْفَ قَالَ قَالَ الزُّهْرِيُّ فَانْتَهَى النَّاسُ عَنْ الْقِرَاءَةِ حِينَ سَمِعُوا ذَلِكَ مِنْ رَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَلَيْسَ فِي هَذَا الْحَدِيثِ مَا يَدْخُلُ عَلَى مَنْ رَأَى الْقِرَاءَةَ خَلْفَ الْإِمَامِ لِأَنَّ أَبَا هُرَيْرَةَ هُوَ الَّذِي رَوَى عَنْ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ هَذَا الْحَدِيثَ وَرَوَى أَبُو هُرَيْرَةَ عَنْ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ أَنَّهُ قَالَ مَنْ صَلَّى صَلَاةً لَمْ يَقْرَأْ فِيهَا بِأُمِّ الْقُرْآنِ فَهِيَ خِدَاجٌ فَهِيَ خِدَاجٌ غَيْرُ تَمَامٍ فَقَالَ لَهُ حَامِلُ الْحَدِيثِ إِنِّي أَكُونُ أَحْيَانًا وَرَاءَ الْإِمَامِ قَالَ اقْرَأْ بِهَا فِي نَفْسِكَ وَرَوَى أَبُو عُثْمَانَ النَّهْدِيُّ عَنْ أَبِي هُرَيْرَةَ قَالَ أَمَرَنِي النَّبِيُّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ أَنْ أُنَادِيَ أَنْ لَا صَلَاةَ إِلَّا بِقِرَاءَةِ فَاتِحَةِ الْكِتَابِ وَاخْتَارَ أَكْثَرُ أَصْحَابِ الْحَدِيثِ أَنْ لَا يَقْرَأَ الرَّجُلُ إِذَا جَهَرَ الْإِمَامُ بِالْقِرَاءَةِ وَقَالُوا يَتَتَبَّعُ سَكَتَاتِ الْإِمَامِ وَقَدْ اخْتَلَفَ أَهْلُ الْعِلْمِ فِي الْقِرَاءَةِ خَلْفَ الْإِمَامِ فَرَأَى أَكْثَرُ أَهْلِ الْعِلْمِ مِنْ أَصْحَابِ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَالتَّابِعِينَ وَمَنْ بَعْدَهُمْ الْقِرَاءَةَ خَلْفَ الْإِمَامِ وَبِهِ يَقُولُ مَالِكُ بْنُ أَنَسٍ وَعَبْدُ اللَّهِ بْنُ الْمُبَارَكِ وَالشَّافِعِيُّ وَأَحْمَدُ وَإِسْحَقُ وَرُوِيَ عَنْ عَبْدِ اللَّهِ بْنِ الْمُبَارَكِ أَنَّهُ قَالَ أَنَا أَقْرَأُ خَلْفَ الْإِمَامِ وَالنَّاسُ يَقْرَءُونَ إِلَّا قَوْمًا مِنْ الْكُوفِيِّينَ وَأَرَى أَنَّ مَنْ لَمْ يَقْرَأْ صَلَاتُهُ جَائِزَةٌ وَشَدَّدَ قَوْمٌ مِنْ أَهْلِ الْعِلْمِ فِي تَرْكِ قِرَاءَةِ فَاتِحَةِ الْكِتَابِ وَإِنْ كَانَ خَلْفَ الْإِمَامِ فَقَالُوا لَا تُجْزِئُ صَلَاةٌ إِلَّا بِقِرَاءَةِ فَاتِحَةِ الْكِتَابِ وَحْدَهُ كَانَ أَوْ خَلْفَ الْإِمَامِ وَذَهَبُوا إِلَى مَا رَوَى عُبَادَةُ بْنُ الصَّامِتِ عَنْ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَقَرَأَ عُبَادَةُ بْنُ الصَّامِتِ بَعْدَ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ خَلْفَ الْإِمَامِ وَتَأَوَّلَ قَوْلَ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ لَا صَلَاةَ إِلَّا بِقِرَاءَةِ فَاتِحَةِ الْكِتَابِ وَبِهِ يَقُولُ الشَّافِعِيُّ وَإِسْحَقُ وَغَيْرُهُمَا وَأَمَّا أَحْمَدُ بْنُ حَنْبَلٍ فَقَالَ مَعْنَى قَوْلِ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ لَا صَلَاةَ لِمَنْ لَمْ يَقْرَأْ بِفَاتِحَةِ الْكِتَابِ إِذَا كَانَ وَحْدَهُ وَاحْتَجَّ بِحَدِيثِ جَابِرِ بْنِ عَبْدِ اللَّهِ حَيْثُ قَالَ مَنْ صَلَّى رَكْعَةً لَمْ يَقْرَأْ فِيهَا بِأُمِّ الْقُرْآنِ فَلَمْ يُصَلِّ إِلَّا أَنْ يَكُونَ وَرَاءَ الْإِمَامِ قَالَ أَحْمَدُ بْنُ حَنْبَلٍ فَهَذَا رَجُلٌ مِنْ أَصْحَابِ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ تَأَوَّلَ قَوْلَ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ لَا صَلَاةَ لِمَنْ لَمْ يَقْرَأْ بِفَاتِحَةِ الْكِتَابِ أَنَّ هَذَا إِذَا كَانَ وَحْدَهُ وَاخْتَارَ أَحْمَدُ مَعَ هَذَا الْقِرَاءَةَ خَلْفَ الْإِمَامِ وَأَنْ لَا يَتْرُكَ الرَّجُلُ فَاتِحَةَ الْكِتَابِ وَإِنْ كَانَ خَلْفَ الْإِمَامِ
ir mums teicis [Al Ansari] teica; ir mums teicis [Ma'n] teica; ir mums teicis [Malik bin Anas] no [Ibnu Šihaba] no [Ibnu Ukaimah Al Laitsi] no [Abu Hureirah] teica; “Allāha vēstnesis (miers un svētība viņam) “alaihi wasallam” aizgāja no lūgšanas, kas tika skaļi lasīta, pēc kā viņš jautāja: “Vai kāds tikko lasīja kopā ar mani?” Tad kāds teica: “Tieši tā, Allāha vēstnesi.” Viņš teica: “Kāpēc man tiek liegts lasīt Korānu!” Abu Hureirah teica: “Tāpēc cilvēki pārtrauca lasīt unisonā ar pravieti (miers un svētība viņam) lūgšanās, kuras skaļi lasīja pravietis (miers un svētība viņam). Proti, pēc tam, kad viņi dzirdēja pravieša (miers un svētība viņam) “alaihi wasallam” aizrādījumu.” Viņš teica; “Šajā nodaļā ir arī Ibn Masuda, Imrana bin Hušaina un Džabira bin Abdullāhas stāstījums.” Abu Isa teica: “Šis hadīts ir hasāns. Ibn Ukaimah Al Laitsi vārds bija Umara. Jeb saukts arī par Amru bin Ukaimah. Daži no Az Zuhri līdzgaitniekiem arī ir stāstījuši šo hadītu. Un viņi pieminēja tieši šo hadītu. Viņš teica: “Az Zuhri teica: “Cilvēki pārtrauca lasīt, kad dzirdēja Allāha vēstneša (miers ar viņu) pamācību “alaihi wasallam”. Šajā hadītā tas nav iekļauts tiem, kas apgalvo, ka ir atļauts lasīt aiz imama, jo Abu Hureira bija tas, kurš stāstīja šo hadītu no Pravieša (miers ar viņu).” Abu Hureira atstāstīja no pravieša (miers ar viņu) teikto: “Kas skaita lūgšanu un nelasa tajā Korānu (miers ar viņu) – Al Fatihah –, tad viņa lūgšana ir nepilnīga, nepilnīga un nepilnīga.” Tad persona, kas atstāstīja hadīsu, jautāja: “Aiz imama dažreiz es lasu,” viņš nekavējoties teica: “Lasiet savā sirdī.” Abu Usmāns An Nahdi atstāstīja no Abu Hureiras: “Pravietis (miers ar viņu) lika man aicināt cilvēkus, ka nav lūgšanu tiem, kas nelasa Fatihatul grāmatu (miers ar viņu). Tāpēc arī hadīsu eksperti uzskatīja, ka vīrietim nevajadzētu lasīt, ja imāms lasīšanu padara skaļāku. Viņi teica: “Viņi sekoja lasīšanai, kad priesteris apstājās pārtraukumā.” Zinātnieki nepiekrita likumam par lasīšanu aiz imama; lielākā daļa zinātnieku no pravieša (miers ar viņu) līdzgaitnieku, tabīnu un pēc viņiem esošo strīdējās par lasīšanas aiz imama pieļaujamību. Šādu viedokli pauda Maliks bin Anass, Abdulla bin Al Mubaraks, Sjafi'i, Ahmads un Išaks. No Abdulla bin Al Mubaraks tika atstāstīts, ka viņš teica: "Es lasu, un cilvēki lasa aiz imama, izņemot cilvēku grupu no Kufas tautas. Tomēr es arī domāju, ka cilvēki, kas nelasa savas lūgšanas, joprojām ir derīgi. Daži zinātnieki ir ļoti stingri jautājumā par to, vai nevajadzētu atstāt Fatihatul Buku lasīšanu lūgšanā, pat ja kāds atrodas aiz imama, viņi saka: "Lūgšanas netiek uzskatītas par derīgām, izņemot Fatihatul Buku deklamēšanu. Neatkarīgi no tā, vai viņš lūdzas viens pats vai kopā ar imāmu." Viņi stingri ievēro hadītu, ko Ubada bin Aš Šamits atstāstīja no pravieša (miers ar viņu) (sallallaahu 'alaihi wasallam). Un Ubada bin Aš Šamits turpināja lasīt aiz imama pēc pravieša (miers ar viņu) nāves. Un viņš interpretēja pravieša (miers ar viņu) vārdus: "Nav nevienas perfektas lūgšanas tam, kurš nelasa Fatihatul grāmatu." Šo viedokli pauda Šafi'ī, Išaks un citi. Kas attiecas uz imāmu Ahmadu, viņš teica: "Pravieša (miers ar viņu) vārdu nozīme: "Nav nevienas perfektas lūgšanas tam, kurš nelasa Fatihatul grāmatu", proti, ja viņš lūdzas viens pats." Tad imāms Ahmads iebilda pret Džabira bin Abdullāhas hadītu, viņš teica: “Ikviens, kurš lūdzas vienu raku un tajā nelasa Ummula Korānu, tad viņš nav lūdzis, ja vien viņš nelūdzas aiz imama.” Imāms Ahmads teica: “Džabirs bija pravieša (miers ar viņu) draugs, tomēr viņš interpretēja pravieša (miers ar viņu) vārdus: “Nav lūgšanas tam, kurš nelasa Fatihatula grāmatu”, ka šis hadīts attiecas uz gadījumiem, kad lūdzas vienatnē.” Tomēr imāms Ahmads joprojām izvēlas lasīt aiz imama, un vīrietim nevajadzētu pamest Fatihatula Buku lasīšanu, pat ja viņš atrodas aiz imama.