Hadith Representative
Posisi imam dan makmum: Apabila makmum lelaki lebih dari satu
Imam Muslim : 830حَدَّثَنَا مُحَمَّدُ بْنُ الْعَلَاءِ الْهَمْدَانِيُّ أَبُو كُرَيْبٍ قَالَ حَدَّثَنَا أَبُو مُعَاوِيَةَ عَنْ الْأَعْمَشِ عَنْ إِبْرَاهِيمَ عَنْ الْأَسْوَدِ وَعَلْقَمَةَ قَالَا أَتَيْنَا عَبْدَ اللَّهِ بْنَ مَسْعُودٍ فِي دَارِهِ فَقَالَ أَصَلَّى هَؤُلَاءِ خَلْفَكُمْ فَقُلْنَا لَا قَالَ فَقُومُوا فَصَلُّوا فَلَمْ يَأْمُرْنَا بِأَذَانٍ وَلَا إِقَامَةٍ قَالَ وَذَهَبْنَا لِنَقُومَ خَلْفَهُ فَأَخَذَ بِأَيْدِينَا فَجَعَلَ أَحَدَنَا عَنْ يَمِينِهِ وَالْآخَرَ عَنْ شِمَالِهِ قَالَ فَلَمَّا رَكَعَ وَضَعْنَا أَيْدِيَنَا عَلَى رُكَبِنَا قَالَ فَضَرَبَ أَيْدِيَنَا وَطَبَّقَ بَيْنَ كَفَّيْهِ ثُمَّ أَدْخَلَهُمَا بَيْنَ فَخِذَيْهِ قَالَ فَلَمَّا صَلَّى قَالَ إِنَّهُ سَتَكُونُ عَلَيْكُمْ أُمَرَاءُ يُؤَخِّرُونَ الصَّلَاةَ عَنْ مِيقَاتِهَا وَيَخْنُقُونَهَا إِلَى شَرَقِ الْمَوْتَى فَإِذَا رَأَيْتُمُوهُمْ قَدْ فَعَلُوا ذَلِكَ فَصَلُّوا الصَّلَاةَ لِمِيقَاتِهَا وَاجْعَلُوا صَلَاتَكُمْ مَعَهُمْ سُبْحَةً وَإِذَا كُنْتُمْ ثَلَاثَةً فَصَلُّوا جَمِيعًا وَإِذَا كُنْتُمْ أَكْثَرَ مِنْ ذَلِكَ فَلْيَؤُمَّكُمْ أَحَدُكُمْ وَإِذَا رَكَعَ أَحَدُكُمْ فَلْيُفْرِشْ ذِرَاعَيْهِ عَلَى فَخِذَيْهِ وَلْيَجْنَأْ وَلْيُطَبِّقْ بَيْنَ كَفَّيْهِ فَلَكَأَنِّي أَنْظُرُ إِلَى اخْتِلَافِ أَصَابِعِ رَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فَأَرَاهُمْ و حَدَّثَنَا مِنْجَابُ بْنُ الْحَارِثِ التَّمِيمِيُّ أَخْبَرَنَا ابْنُ مُسْهِرٍ قَالَ ح و حَدَّثَنَا عُثْمَانُ بْنُ أَبِي شَيْبَةَ حَدَّثَنَا جَرِيرٌ قَالَ ح و حَدَّثَنِي مُحَمَّدُ بْنُ رَافِعٍ حَدَّثَنَا يَحْيَى بْنُ آدَمَ حَدَّثَنَا مُفَضَّلٌ كُلُّهُمْ عَنْ الْأَعْمَشِ عَنْ إِبْرَاهِيمَ عَنْ عَلْقَمَةَ وَالْأَسْوَدِ أَنَّهُمَا دَخَلَا عَلَى عَبْدِ اللَّهِ بِمَعْنَى حَدِيثِ أَبِي مُعَاوِيَةَ وَفِي حَدِيثِ ابْنِ مُسْهِرٍ وَجَرِيرٍ فَلَكَأَنِّي أَنْظُرُ إِلَى اخْتِلَافِ أَصَابِعِ رَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَهُوَ رَاكِعٌ
Mums ir teicis [Muhameds bin al-'Ala' al-Hamdani Abu Kuraibs], viņš teica, ir mums teicis [Abu Muawiyah] no [al-A'masy] no [Ibrahima], no [al-Aswad] un [Alqamah] abi teica: "Mēs devāmies pie [Abdullaha bin Mas'uda] viņa mājā, tad viņš jautāja: "Vai viņi lūdzas aiz tevis?" Mūsu atbilde: "Nē". Viņš teica: "Celieties un lūdzieties, tad viņš mums nepavēlēja lūgšanu vai iqamat". Tad mēs nostājāmies aiz viņa. Tad viņš paņēma mūsu rokas, tad viņš nolika katru no mums pa labi un pa kreisi. Kad viņš paklanījās, mēs nolikām rokas uz viņa ceļiem." Viņš teica: "Bet Abdullahs sita mūsu rokām, un viņš salika plaukstas kopā un nolika tās starp saviem augšstilbiem." Kad viņš bija beidzis lūgšanu, viņš teica: "Patiesi, nāks valdnieki, kas beigs lūgšanu tās īstajā laikā un atliks tās izpildi, līdz tā būs gandrīz pabeigta." Ja redzat viņus to darām, tad lūdzieties laikā, tad lūdzieties kopā ar viņiem un padariet savu lūgšanu kopā ar viņiem par apgraizīšanu. Ja jūs esat trīs, lūdzieties kopā, un, ja jūsu ir vairāk, ieceliet vienu no jums par imāmu. Ja viens no jums paklanās, tad novietojiet rokas virs otra un paklanieties. Un salieciet plaukstas kopā. Man joprojām šķiet, ka Pravietis (miers un svētība viņam) sakrusto pirkstus kopā ar saviem bērniem. Tad "Abdullah to viņiem nodemonstrēja". Un ir mums teicis [Mindžabs bin al-Harits at-Tamimi], [Ibnu Muširs], ka viņš teica, -- pa citu stāstīšanas ceļu -- un ir mums teicis [Usmans bin Abi Sjaba], [Džarirs], ka viņš teica, -- pa citu stāstīšanas ceļu -- un ir man teicis [Muhameds bin Rafī], [Jahja bin Ādams], [Mufaddhals], visu stāstījis no [al-Amasi], no [Ibrahima], no [Alkamas] un [al-Asvada], "ka viņi abi apmeklēja [Abdullu]", saskaņā ar Abu Mu'avijas hadīta nozīmi. Tikmēr Mušira un Džarira hadītā: "Bija tā, it kā es redzētu pravieša (miers un svētība viņam) sakrustotus pirkstus, kad viņš paklanījās."