Hadith Representative
Doa at tahiyyat, salam, syahadat - 1: ATTAHIYYAATUL MUBAARAKAATUSH SHALAWAATUTH THAYYIBAATU LILAHI …
Imam Tirmidzi : 267حَدَّثَنَا قُتَيْبَةُ حَدَّثَنَا اللَّيْثُ عَنْ أَبِي الزُّبَيْرِ عَنْ سَعِيدِ بْنِ جُبَيْرٍ وَطَاوُسٍ عَنْ ابْنِ عَبَّاسٍ قَالَكَانَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ يُعَلِّمُنَا التَّشَهُّدَ كَمَا يُعَلِّمُنَا الْقُرْآنَ فَكَانَ يَقُولُ التَّحِيَّاتُ الْمُبَارَكَاتُ الصَّلَوَاتُ الطَّيِّبَاتُ لِلَّهِ سَلَامٌ عَلَيْكَ أَيُّهَا النَّبِيُّ وَرَحْمَةُ اللَّهِ وَبَرَكَاتُهُ سَلَامٌ عَلَيْنَا وَعَلَى عِبَادِ اللَّهِ الصَّالِحِينَ أَشْهَدُ أَنْ لَا إِلَهَ إِلَّا اللَّهُ وَأَشْهَدُ أَنَّ مُحَمَّدًا رَسُولُ اللَّهِقَالَ أَبُو عِيسَى حَدِيثُ ابْنِ عَبَّاسٍ حَدِيثٌ حَسَنٌ غَرِيبٌ صَحِيحٌ وَقَدْ رَوَى عَبْدُ الرَّحْمَنِ بْنُ حُمَيْدٍ الرُّؤَاسِيُّ هَذَا الْحَدِيثَ عَنْ أَبِي الزُّبَيْرِ نَحْوَ حَدِيثِ اللَّيْثِ بْنِ سَعْدٍ وَرَوَى أَيْمَنُ بْنُ نَابِلٍ الْمَكِّيُّ هَذَا الْحَدِيثَ عَنْ أَبِي الزُّبَيْرِ عَنْ جَابِرٍ وَهُوَ غَيْرُ مَحْفُوظٍ وَذَهَبَ الشَّافِعِيُّ إِلَى حَدِيثِ ابْنِ عَبَّاسٍ فِي التَّشَهُّدِ
ir teicis mums [Qutaibah] teica; ir stāstījis mums [Al Laith] no [Abu Az Zubair] no [Sa'id bin Jubair] un [Thawus] no [Ibn Abbas] viņš teica; 'Allāha vēstnesis šalalahu 'alaihi wasallam mācīja mums taysahud, kā viņš mācīja mums Korānu, viņš teica: "ATTAHIYATUL MUBARAKATUSH SALAWATUTH THAIYYIBATULILLAH SALAAMUN" ALAIKA AYYUHAN-NABIYYU BALAAKAMAAHI, 'ALAINA WA 'ALAA 'IBAADILLAHISH SHALIHIIN ASYHADU ANLAA ILAAHA ILLAALLAH, WA ASYHADU ANNA MUHAMMADAN RASULULLAH -Viss gods un svētības pieder tikai Allaham. -Tāpat- visa žēlastība un labestība. Lai tev labklājība, ak, Pravieti, kā arī Allāha žēlastība un svētība. Lai labklājība tiek dota mums un Allāha taisnīgajiem kalpiem. Es liecinu, ka nav cita dieva, ko būtu vērts pielūgt, kā vien Allāhs, un es liecinu, ka Muhameds ir Allāha kalps un vēstnesis.” Viņš teica: “Šis Ibn Abbasa hadīts ir autentisks no hasan gharib. [Abdurrahmans bin Humaids Ar Ru`asi] arī ir atstāstījis šo hadītu no [Abu Az Zubair] kā Al Laits bin Sa'd hadītu. Un [Aimans bin Nabils Al Makki] atstāstīja šo hadītu no [Abu Az Zubair] no [Džabira], bet sanads netika saglabāts. Līdz brīdim, kad imāms Syafi'i pieturējās pie Ibn Abbasa hadīta tasjahūda jautājumā.”