Hadith Representative
Disyariatkannya mandi: setelah menguburkan mayat hendaklah untuk mandi
Imam Abu Dawud : 2779حَدَّثَنَا دَاوُدُ بْنُ مُعَاذٍ حَدَّثَنَا عَبْدُ الْوَارِثِ عَنْ نَافِعٍ أَبِي غَالِبٍ قَالَكُنْتُ فِي سِكَّةِ الْمِرْبَدِ فَمَرَّتْ جَنَازَةٌ مَعَهَا نَاسٌ كَثِيرٌ قَالُوا جَنَازَةُ عَبْدِ اللَّهِ بْنِ عُمَيْرٍ فَتَبِعْتُهَا فَإِذَا أَنَا بِرَجُلٍ عَلَيْهِ كِسَاءٌ رَقِيقٌ عَلَى بُرَيْذِينَتِهِ وَعَلَى رَأْسِهِ خِرْقَةٌ تَقِيهِ مِنْ الشَّمْسِ فَقُلْتُ مَنْ هَذَا الدِّهْقَانُ قَالُوا هَذَا أَنَسُ بْنُ مَالِكٍ فَلَمَّا وُضِعَتْ الْجَنَازَةُ قَامَ أَنَسٌ فَصَلَّى عَلَيْهَا وَأَنَا خَلْفَهُ لَا يَحُولُ بَيْنِي وَبَيْنَهُ شَيْءٌ فَقَامَ عِنْدَ رَأْسِهِ فَكَبَّرَ أَرْبَعَ تَكْبِيرَاتٍ لَمْ يُطِلْ وَلَمْ يُسْرِعْ ثُمَّ ذَهَبَ يَقْعُدُ فَقَالُوا يَا أَبَا حَمْزَةَ الْمَرْأَةُ الْأَنْصَارِيَّةُ فَقَرَّبُوهَا وَعَلَيْهَا نَعْشٌ أَخْضَرُ فَقَامَ عِنْدَ عَجِيزَتِهَا فَصَلَّى عَلَيْهَا نَحْوَ صَلَاتِهِ عَلَى الرَّجُلِ ثُمَّ جَلَسَ فَقَالَ الْعَلَاءُ بْنُ زِيَادٍ يَا أَبَا حَمْزَةَ هَكَذَا كَانَ يَفْعَلُ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ يُصَلِّي عَلَى الْجَنَازَةِ كَصَلَاتِكَ يُكَبِّرُ عَلَيْهَا أَرْبَعًا وَيَقُومُ عِنْدَ رَأْسِ الرَّجُلِ وَعَجِيزَةِ الْمَرْأَةِ قَالَ نَعَمْ قَالَ يَا أَبَا حَمْزَةَ غَزَوْتَ مَعَ رَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ قَالَ نَعَمْ غَزَوْتُ مَعَهُ حُنَيْنًا فَخَرَجَ الْمُشْرِكُونَ فَحَمَلُوا عَلَيْنَا حَتَّى رَأَيْنَا خَيْلَنَا وَرَاءَ ظُهُورِنَا وَفِي الْقَوْمِ رَجُلٌ يَحْمِلُ عَلَيْنَا فَيَدُقُّنَا وَيَحْطِمُنَا فَهَزَمَهُمْ اللَّهُ وَجَعَلَ يُجَاءُ بِهِمْ فَيُبَايِعُونَهُ عَلَى الْإِسْلَامِ فَقَالَ رَجُلٌ مِنْ أَصْحَابِ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ إِنَّ عَلَيَّ نَذْرًا إِنْ جَاءَ اللَّهُ بِالرَّجُلِ الَّذِي كَانَ مُنْذُ الْيَوْمَ يَحْطِمُنَا لَأَضْرِبَنَّ عُنُقَهُ فَسَكَتَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَجِيءَ بِالرَّجُلِ فَلَمَّا رَأَى رَسُولَ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ قَالَ يَا رَسُولَ اللَّهِ تُبْتُ إِلَى اللَّهِ فَأَمْسَكَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ لَا يُبَايِعُهُ لِيَفِيَ الْآخَرُ بِنَذْرِهِ قَالَ فَجَعَلَ الرَّجُلُ يَتَصَدَّى لِرَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ لِيَأْمُرَهُ بِقَتْلِهِ وَجَعَلَ يَهَابُ رَسُولَ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ أَنْ يَقْتُلَهُ فَلَمَّا رَأَى رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ أَنَّهُ لَا يَصْنَعُ شَيْئًا بَايَعَهُ فَقَالَ الرَّجُلُ يَا رَسُولَ اللَّهِ نَذْرِي فَقَالَ إِنِّي لَمْ أُمْسِكْ عَنْهُ مُنْذُ الْيَوْمَ إِلَّا لِتُوفِيَ بِنَذْرِكَ فَقَالَ يَا رَسُولَ اللَّهِ أَلَا أَوْمَضْتَ إِلَيَّ فَقَالَ النَّبِيُّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ إِنَّهُ لَيْسَ لِنَبِيٍّ أَنْ يُومِضَقَالَ أَبُو غَالِبٍ فَسَأَلْتُ عَنْ صَنِيعِ أَنَسٍ فِي قِيَامِهِ عَلَى الْمَرْأَةِ عِنْدَ عَجِيزَتِهَا فَحَدَّثُونِي أَنَّهُ إِنَّمَا كَانَ لِأَنَّهُ لَمْ تَكُنْ النُّعُوشُ فَكَانَ الْإِمَامُ يَقُومُ حِيَالَ عَجِيزَتِهَا يَسْتُرُهَا مِنْ الْقَوْمِ قَالَ أَبُو دَاوُد قَوْلُ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ أُمِرْتُ أَنْ أُقَاتِلَ النَّاسَ حَتَّى يَقُولُوا لَا إِلَهَ إِلَّا اللَّهُ نُسِخَ مِنْ هَذَا الْحَدِيثِ الْوَفَاءُ بِالنَّذْرِ فِي قَتْلِهِ بِقَوْلِهِ إِنِّي قَدْ تُبْتُ
Viņš mums [Dauds bin Mu'adzs], [Abduls Varitss] no [Nafi' Abu Ghaliba] teica: "Es biju koku rindā, kur bija piesieti kamieļi, tad garām pagāja līķu grupa, ko pavadīja daudzi cilvēki." Viņi teica: "Šis ir Abdullaha bin 'Umaira ķermenis," tāpēc es viņam sekoju. Pēkšņi es atrados netālu no cilvēka, kurš bija ģērbies vieglās drēbēs un sēdēja uz zirga, un virs viņa galvas bija auduma gabals, kas pasargāja viņu no saules karstuma. Es saku: "Kas ir šis cilvēks?" Viņi teica: "Šis ir Anass bin Maliks." Tad, kad ķermenis bija novietots, [Anass] piecēlās un lūdzās pār to, kamēr es biju aiz viņa, starp mani un viņu nebija nekā. Viņš nostājās blakus viņa galvai un četras reizes teica takbiru, neilgi un ne ātri. Tad viņš apsēdās. Šie cilvēki teica: "Ak, Abu Hamzah, šis ir ansaru sievietes ķermenis." Tad viņi pienesa sievietes ķermeni tuvāk viņam, ķermenis bija ietīts zaļā zārkā. Tad Anass nostājās blakus līķa sēžamvietai, tad viņš lūdza Dievu tāpat kā viņš lūdza Dievu vīrieša līķim un tad apsēdās. Al 'Ala' bin Zijads teica: "Ak, Abu Hamzah, vai tā Pravietis (miers ar viņu) lūdza Dievu par mirušu ķermeni tāpat kā tava lūgšana, četras reizes sakot takbīru un stāvot pie vīrieša līķa galvas un pie sievietes līķa sēžamvietas?" Viņš teica: "Jā." Viņš teica: "Ak, Abu Hamzah, vai tu kādreiz esi cīnījies ar Pravieti (miers ar viņu)?" viņš teica: "Jā, es reiz cīnījos ar viņu hunainu kaujā. Politeisti iznāca un uzbruka mums, līdz mēs redzējām savus zirgus aiz muguras. Un starp šiem cilvēkiem bija vīrietis, kurš mums uzbruka, viņš mūs sita un sadusmojās uz mums. Tad Allāhs, un viņi tika atvesti pie Allāha Vēstneša (miers ar viņu) un zvērēja viņam uzticību, lai pievērstos islāmam." Tad bija kāds Pravieša draugs, kurš teica: Patiesībā es zvērēju, ka, ja Allāhs atvestu kādu, kurš no tās dienas izgāztu savas dusmas uz mums, es noteikti nocirstu viņam kaklu, kamēr Allāha Vēstnesis (lai ir ar viņu miers un Allāha svētība) klusētu. Tad cilvēks tika atvests, un, kad viņš ieraudzīja Allāha Vēstnesi (sallallaahu 'alaihi wasallam), viņš teica: “Ak, Allāha Vēstnesis, es esmu nožēlojis grēkus Allāha priekšā.” Pravietis (sallallaahu 'alaihi wasallam) savaldījās un nepadevās Allāham, lai citi cilvēki varētu izpildīt savu nadzāru. Tad draugs paklausīja Pravietim (sallallaahu 'alaihi wasallam) tā, ka viņš pavēlēja viņu nogalināt, un draugs negribēja, lai Pravietis (sallallaahu 'alaihi wasallam) nogalinātu šo cilvēku. Tad, kad Pravietis (sallallaahu 'alaihi wasallam) redzēja, ka viņš neko nedara, viņš zvērēja viņam uzticību. Tad draugs teica: “Ak, Allāha Vēstnesis, kā ar manu nadzāru?” Viņš teica: “Patiešām, es kopš tās dienas neesmu atturējies no uzticības došanas viņam, lai tu nepildītu savus solījumus.” Draugs teica: “Vai tu man nedod signālu ar savām acīm, ak, Allāha vēstnesi?” Tad pravietis (miers ar viņu) teica: “Patiešām, pravietim nav pieņemami dot signālus, izmantojot acis.” Abu Galibs teica: “Tad es jautāju par Anasa rīcību, kad viņš lūdza sievietes līķi uz viņas sēžamvietas sāniem. Tad viņi man teica, ka zārka nebija, tāpēc priesteris stāvēja ar seju pret savu sēžamvietu, lai to apsegtu no cilvēkiem.” Abu Dauds teica: “Pravieša (miers ar viņu) vārdi: “Man pavēlēja cīnīties ar cilvēkiem, līdz viņi saka: LAA ILAAHA ILLALLAAH”, no šī hadīta tika izņemts nogalināšanas nadzara piepildījums ar personas vārdiem, kura grasījās tikt nogalināta; es esmu nožēlojis grēkus.”