Hadith Representative
Latar belakang pengusiran Yahudi Khaibar oleh Umar RA akibat penganiayaan terhadap Abdullah bin Umar dan pemberian ganti rugi harta bagi mereka
Imam Bukhari : 2528حَدَّثَنَا أَبُو أَحْمَدَ مَرَّارُ بْنُ حَمُّويَهْ حَدَّثَنَا مُحَمَّدُ بْنُ يَحْيَى أَبُو غَسَّانَ الْكِنَانِيُّ أَخْبَرَنَا مَالِكٌ عَنْ نَافِعٍ عَنْ ابْنِ عُمَرَ رَضِيَ اللَّهُ عَنْهُمَا قَالَلَمَّا فَدَعَ أَهْلُ خَيْبَرَ عَبْدَ اللَّهِ بْنَ عُمَرَ قَامَ عُمَرُ خَطِيبًا فَقَالَ إِنَّ رَسُولَ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ كَانَ عَامَلَ يَهُودَ خَيْبَرَ عَلَى أَمْوَالِهِمْ وَقَالَ نُقِرُّكُمْ مَا أَقَرَّكُمْ اللَّهُ وَإِنَّ عَبْدَ اللَّهِ بْنَ عُمَرَ خَرَجَ إِلَى مَالِهِ هُنَاكَ فَعُدِيَ عَلَيْهِ مِنْ اللَّيْلِ فَفُدِعَتْ يَدَاهُ وَرِجْلَاهُ وَلَيْسَ لَنَا هُنَاكَ عَدُوٌّ غَيْرَهُمْ هُمْ عَدُوُّنَا وَتُهْمَتُنَا وَقَدْ رَأَيْتُ إِجْلَاءَهُمْ فَلَمَّا أَجْمَعَ عُمَرُ عَلَى ذَلِكَ أَتَاهُ أَحَدُ بَنِي أَبِي الْحُقَيْقِ فَقَالَ يَا أَمِيرَ الْمُؤْمِنِينَ أَتُخْرِجُنَا وَقَدْ أَقَرَّنَا مُحَمَّدٌ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَعَامَلَنَا عَلَى الْأَمْوَالِ وَشَرَطَ ذَلِكَ لَنَا فَقَالَ عُمَرُ أَظَنَنْتَ أَنِّي نَسِيتُ قَوْلَ رَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ كَيْفَ بِكَ إِذَا أُخْرِجْتَ مِنْ خَيْبَرَ تَعْدُو بِكَ قَلُوصُكَ لَيْلَةً بَعْدَ لَيْلَةٍ فَقَالَ كَانَتْ هَذِهِ هُزَيْلَةً مِنْ أَبِي الْقَاسِمِ قَالَ كَذَبْتَ يَا عَدُوَّ اللَّهِ فَأَجْلَاهُمْ عُمَرُ وَأَعْطَاهُمْ قِيمَةَ مَا كَانَ لَهُمْ مِنْ الثَّمَرِ مَالًا وَإِبِلًا وَعُرُوضًا مِنْ أَقْتَابٍ وَحِبَالٍ وَغَيْرِ ذَلِكَرَوَاهُ حَمَّادُ بْنُ سَلَمَةَ عَنْ عُبَيْدِ اللَّهِ أَحْسِبُهُ عَنْ نَافِعٍ عَنْ ابْنِ عُمَرَ عَنْ عُمَرَ عَنْ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ اخْتَصَرَهُ
[Abu Ahmads Marrars bin Hammuja] mums ir teicis, ka [Muhameds bin Jahja Abu Gossans Al Kinanijs] mums ir teicis, ka [Maliks] no [Nafi] no [Ibn Umāra (miers un svētība viņam) teica: Kad Haibaras iedzīvotāji izmežģīja Abdulla bin Umāra (miers un svētība viņam) roku, [Umars] piecēlās, lai teiktu sprediķi, un teica: “Patiešām, Rasulullah bin Umāra (miers un svētība viņam) iepriekš bija noslēdzis darba līgumu ar Haibaras ebrejiem par darbu viņu īpašumā – zemē –, kur viņš teica: “Mēs to noteiksim tā, kā Allāhs jums to ir noteicis.” Un ka kādu dienu Abdullah bin Umars izgāja strādāt savā zemē, un naktī pret viņu izturējās rupi, līdz viņam izmežģīja rokas un kājas – izmežģīja no locītavām –, lai gan tur mums nebija citu ienaidnieku kā vien viņi – Haibaras iedzīvotāji.” "Viņi ir mūsu ienaidnieki, un mēs tos turam aizdomās, un es esmu apņēmies viņus padzīt." Kad Umars bija apņēmies, pie viņa pienāca kāds vīrs no Banu Abi Al Huqoiq cilts un teica: "Ak, ticīgo komandieris, vai tu mūs izdzīsi, kad Muhameds (lai miers un Allāha svētība ir ar viņu) ir noslēdzis ar mums līgumu par mūsu īpašumiem – dārziem – un arī noteicis nosacījumus – produktu sadalei – attiecībā uz tiem." Tad Umars teica: "Vai tu domā, ka esmu aizmirsis Allāha vēstneša (lai miers un Allāha svētība ir ar viņu) teicienu? Tas ir: "Ko tu darītu, ja tevi padzītu no Haibaras un tava kamieļu mātīte tevi aizvestu nakti pēc nakts?" Vīrietis teica: "Tas ir tikai Abu Al Kasima joks." Umars teica: "Tu melo, ak, Allāha ienaidniek." Tāpēc Umārs viņus padzina un viņu augļu cenas vietā iedeva naudu, kamieļus, preces, seglus, grožus un citas lietas. Un to atstāstīja [Hammads bin Salamahs] no [Ubaidullah]; es domāju, ka no [Nafi], no [Ibn Umāra radliallahu 'anhuma], no [Umāra], no pravieša sallallaahu 'alaihi wasallam, ko viņš īsi/kodolīgi atstāstīja.