Hadith Representative
Percakapan Umar RA dan Abu Musa RA mengenai kekhawatiran hisab amalan setelah wafatnya Rasulullah SAW
Imam Bukhari : 3624حَدَّثَنَا يَحْيَى بْنُ بِشْرٍ حَدَّثَنَا رَوْحٌ حَدَّثَنَا عَوْفٌ عَنْ مُعَاوِيَةَ بْنِ قُرَّةَ قَالَ حَدَّثَنِي أَبُو بُرْدَةَ بْنُ أَبِي مُوسَى الْأَشْعَرِيِّ قَالَ قَالَ لِي عَبْدُ اللَّهِ بْنُ عُمَرَ هَلْ تَدْرِي مَا قَالَ أَبِي لِأَبِيكَ قَالَ قُلْتُ لَا قَالَ فَإِنَّ أَبِي قَالَ لِأَبِيكَ يَا أَبَا مُوسَى هَلْ يَسُرُّكَ إِسْلَامُنَا مَعَ رَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَهِجْرَتُنَا مَعَهُ وَجِهَادُنَا مَعَهُ وَعَمَلُنَا كُلُّهُ مَعَهُ بَرَدَ لَنَا وَأَنَّ كُلَّ عَمَلٍ عَمِلْنَاهُ بَعْدَهُ نَجَوْنَا مِنْهُ كَفَافًا رَأْسًا بِرَأْسٍ فَقَالَ أَبِي لَا وَاللَّهِ قَدْ جَاهَدْنَا بَعْدَ رَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَصَلَّيْنَا وَصُمْنَا وَعَمِلْنَا خَيْرًا كَثِيرًا وَأَسْلَمَ عَلَى أَيْدِينَا بَشَرٌ كَثِيرٌ وَإِنَّا لَنَرْجُو ذَلِكَ فَقَالَ أَبِي لَكِنِّي أَنَا وَالَّذِي نَفْسُ عُمَرَ بِيَدِهِ لَوَدِدْتُ أَنَّ ذَلِكَ بَرَدَ لَنَا وَأَنَّ كُلَّ شَيْءٍ عَمِلْنَاهُ بَعْدُ نَجَوْنَا مِنْهُ كَفَافًا رَأْسًا بِرَأْسٍ فَقُلْتُ إِنَّ أَبَاكَ وَاللَّهِ خَيْرٌ مِنْ أَبِي
[Jahja bin Bisijrs] ir mums teicis [Rauhs] ir mums teicis ['Auf] no [Mu'awiyah bin Qurah] teica, man [Abu Burdah bin Abu Musa Al Asy'ari] teica, [Abdullah bin 'Umar] radliallahu 'anhuma man teica: "Vai tu zini, ko mans tēvs teica tavam tēvam?" Abu Burdah teica; es atbildēju: "Nē." Ibn 'Umar teica: "Patiešām, mans tēvs ir teicis tavam tēvam: 'Ak, Abu Musa, vai tu esi apmierināts ar mūsu islāmu ar Rasulullah sallallaahu 'alaihi wasallam, mūsu hidžru ar viņu, mūsu džihādu ar viņu un visiem mūsu darbiem ar viņu, kas noteikti kā atlīdzība mums? Un par visiem mūsu darbiem, ko mēs darīsim pēc viņa, mēs saņemsim pestīšanu un atbilstošu atlīdzību?" Tā mans tēvs teica; “Pie Allāha, mēs patiešām esam cīnījušies džihādā pēc Allāha vēstneša (miers un svētība viņam) aicinājuma, mēs lūdzāmies, gavējām un darījām daudz labu darbu, un daudzi cilvēki ir pievērsušies islāmam mūsu dēļ, protams, mēs ceram uz šo atlīdzību,” mans tēvs atkal teica. “Kas attiecas uz mani, pie Tā, kura rokās ir Umāra dvēsele, es ceru, ka šis darbs bija mūsu labā un ka katrs darbs, ko mēs būsim paveikuši pēc tam, var mūs proporcionāli glābt.” Es teicu: “Patiesi, tavs tēvs ir labāks nekā mans tēvs.”