Hadith Representative
Turunnya QS. Al Baqarah: 284-286 kami diberi beban amalan yang mana kami tidak mampu melakukan shalat, puasa, jihad, dan sedekah, Nabi: katakanlah, kami mendengar dan kami menaati…
Imam Tirmidzi : 2918حَدَّثَنَا مَحْمُودُ بْنُ غَيْلَانَ حَدَّثَنَا وَكِيعٌ حَدَّثَنَا سُفْيَانُ عَنْ آدَمَ بْنِ سُلَيْمَانَ عَنْ سَعِيدِ بْنِ جُبَيْرٍ عَنْ ابْنِ عَبَّاسٍ قَالَ لَمَّا نَزَلَتْ هَذِهِ الْآيَةَ { إِنْ تُبْدُوا مَا فِي أَنْفُسِكُمْ أَوْ تُخْفُوهُ يُحَاسِبْكُمْ بِهِ اللَّهُ } قَالَ دَخَلَ قُلُوبَهُمْ مِنْهُ شَيْءٌ لَمْ يَدْخُلْ مِنْ شَيْءٍ فَقَالُوا لِلنَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فَقَالَ قُولُوا سَمِعْنَا وَأَطَعْنَا فَأَلْقَى اللَّهُ الْإِيمَانَ فِي قُلُوبِهِمْ فَأَنْزَلَ اللَّهُ تَبَارَكَ وَتَعَالَى { آمَنَ الرَّسُولُ بِمَا أُنْزِلَ إِلَيْهِ مِنْ رَبِّهِ وَالْمُؤْمِنُونَ } الْآيَةَ { لَا يُكَلِّفُ اللَّهُ نَفْسًا إِلَّا وُسْعَهَا لَهَا مَا كَسَبَتْ وَعَلَيْهَا مَا اكْتَسَبَتْ رَبَّنَا لَا تُؤَاخِذْنَا إِنْ نَسِينَا أَوْ أَخْطَأْنَا } قَالَ قَدْ فَعَلْتُ { رَبَّنَا وَلَا تَحْمِلْ عَلَيْنَا إِصْرًا كَمَا حَمَلْتَهُ عَلَى الَّذِينَ مِنْ قَبْلِنَا } قَالَ قَدْ فَعَلْتُ { رَبَّنَا وَلَا تُحَمِّلْنَا مَا لَا طَاقَةَ لَنَا بِهِ وَاعْفُ عَنَّا وَاغْفِرْ لَنَا وَارْحَمْنَا } الْآيَةَ قَالَ قَدْ فَعَلْتُ قَالَ أَبُو عِيسَى هَذَا حَدِيثٌ حَسَنٌ صَحِيحٌ وَقَدْ رُوِيَ هَذَا مِنْ غَيْرِ هَذَا الْوَجْهِ عَنْ ابْنِ عَبَّاسٍ وَفِي الْبَاب عَنْ أَبِي هُرَيْرَةَ رَضِيَ اللَّهُ عَنْهُ وَآدَمُ بْنُ سُلَيْمَانَ يُقَالُ هُوَ وَالِدُ يَحْيَى بْنِ آدَمَ
[Mahmuds bin Gailans] ir mums teicis [Vakī], ka [Sufjans] ir teicis no [Ādama bin Sulaimana], no [Saīda bin Džubaira], no [Ibn Abbasa], ka viņš teica: “Kad šis pants nonāks, ja jūs dzemdēsiet to, kas ir jūsu sirdī, vai arī jūs to slēpsiet, Allahs noteikti norēķināsies ar jums par jūsu rīcību.” QS Al-Baqarah: 284. Ibn Abbass teica: “Kaut kas tāds ienāca viņu sirdīs kā neviens cits,” viņi teica Pravietim (miers un svētība viņam), “tad viņš teica: “Saki: Mēs dzirdam un paklausām.” Tad Allahs iedēstīja ticību viņu sirdīs. Pēc tam Allahs (miers un svētība viņam) atklāja pantu: “Vēstnesis ir ticējis Korānam, kas viņam tika atklāts no Viņa Kunga, un tāpat dara tie, kas tic, un tā tālāk, Allahs neuzliek cilvēkam nastas, izņemot atbilstoši viņa spējām.” Viņš saņem atlīdzību – par labajiem darbiem –, pēc kuriem viņš tiecas, un viņš saņem sodu – par ļauno –, ko viņš dara. – viņi lūdza –: “Mūsu Kungs, nesodiet mūs, ja mēs aizmirstam vai esam vainīgi.” Viņš teica: “Es to esmu izdarījis. Mūsu Kungs, neuzliek mums tik smagu nastu, kādu Tu uzliki tiem, kas bija pirms mums.” Viņš teica: “Es to esmu izdarījis. Ak, mūsu Rab, nenes mūsu vietā to, ko mēs nevaram nest. Piedod mums; piedod mums; un apžēlojies par mums” un tā tālāk, viņš teica: “Es to esmu izdarījis”. Abu Isa teica: “Šis hadīts ir autentisks.” Šo hadītu pa citu ceļu pārraidīja arī Ibn Abbass. Šajā gadījumā ir līdzīgs hadīts no Abu Hurairah radliallahu 'anhu. Daži saka, ka Adams bin Sulaimans bija viņa dēls Jahja bin Adams.