Hadith Representative
Peristiwa Perang Uhud: Ujian pasukan pemanah, keteguhan Umar RA, dan penegasan Tauhid atas kesyirikan
Imam Bukhari : 2812حَدَّثَنَا عَمْرُو بْنُ خَالِدٍ حَدَّثَنَا زُهَيْرٌ حَدَّثَنَا أَبُو إِسْحَاقَ قَالَ سَمِعْتُ الْبَرَاءَ بْنَ عَازِبٍ رَضِيَ اللَّهُ عَنْهُمَا يُحَدِّثُ قَالَجَعَلَ النَّبِيُّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ عَلَى الرَّجَّالَةِ يَوْمَ أُحُدٍ وَكَانُوا خَمْسِينَ رَجُلًا عَبْدَ اللَّهِ بْنَ جُبَيْرٍ فَقَالَ إِنْ رَأَيْتُمُونَا تَخْطَفُنَا الطَّيْرُ فَلَا تَبْرَحُوا مَكَانَكُمْ هَذَا حَتَّى أُرْسِلَ إِلَيْكُمْ وَإِنْ رَأَيْتُمُونَا هَزَمْنَا الْقَوْمَ وَأَوْطَأْنَاهُمْ فَلَا تَبْرَحُوا حَتَّى أُرْسِلَ إِلَيْكُمْ فَهَزَمُوهُمْ قَالَ فَأَنَا وَاللَّهِ رَأَيْتُ النِّسَاءَ يَشْتَدِدْنَ قَدْ بَدَتْ خَلَاخِلُهُنَّ وَأَسْوُقُهُنَّ رَافِعَاتٍ ثِيَابَهُنَّ فَقَالَ أَصْحَابُ عَبْدِ اللَّهِ بْنِ جُبَيْرٍ الْغَنِيمَةَ أَيْ قَوْمِ الْغَنِيمَةَ ظَهَرَ أَصْحَابُكُمْ فَمَا تَنْتَظِرُونَ فَقَالَ عَبْدُ اللَّهِ بْنُ جُبَيْرٍ أَنَسِيتُمْ مَا قَالَ لَكُمْ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ قَالُوا وَاللَّهِ لَنَأْتِيَنَّ النَّاسَ فَلَنُصِيبَنَّ مِنْ الْغَنِيمَةِ فَلَمَّا أَتَوْهُمْ صُرِفَتْ وُجُوهُهُمْ فَأَقْبَلُوا مُنْهَزِمِينَ فَذَاكَ إِذْ يَدْعُوهُمْ الرَّسُولُ فِي أُخْرَاهُمْ فَلَمْ يَبْقَ مَعَ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ غَيْرُ اثْنَيْ عَشَرَ رَجُلًا فَأَصَابُوا مِنَّا سَبْعِينَ وَكَانَ النَّبِيُّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَأَصْحَابُهُ أَصَابُوا مِنْ الْمُشْرِكِينَ يَوْمَ بَدْرٍ أَرْبَعِينَ وَمِائَةً سَبْعِينَ أَسِيرًا وَسَبْعِينَ قَتِيلًا فَقَالَ أَبُو سُفْيَانَ أَفِي الْقَوْمِ مُحَمَّدٌ ثَلَاثَ مَرَّاتٍ فَنَهَاهُمْ النَّبِيُّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ أَنْ يُجِيبُوهُ ثُمَّ قَالَ أَفِي الْقَوْمِ ابْنُ أَبِي قُحَافَةَ ثَلَاثَ مَرَّاتٍ ثُمَّ قَالَ أَفِي الْقَوْمِ ابْنُ الْخَطَّابِ ثَلَاثَ مَرَّاتٍ ثُمَّ رَجَعَ إِلَى أَصْحَابِهِ فَقَالَ أَمَّا هَؤُلَاءِ فَقَدْ قُتِلُوا فَمَا مَلَكَ عُمَرُ نَفْسَهُ فَقَالَ كَذَبْتَ وَاللَّهِ يَا عَدُوَّ اللَّهِ إِنَّ الَّذِينَ عَدَدْتَ لَأَحْيَاءٌ كُلُّهُمْ وَقَدْ بَقِيَ لَكَ مَا يَسُوءُكَ قَالَ يَوْمٌ بِيَوْمِ بَدْرٍ وَالْحَرْبُ سِجَالٌ إِنَّكُمْ سَتَجِدُونَ فِي الْقَوْمِ مُثْلَةً لَمْ آمُرْ بِهَا وَلَمْ تَسُؤْنِي ثُمَّ أَخَذَ يَرْتَجِزُ أُعْلُ هُبَلْ أُعْلُ هُبَلْ قَالَ النَّبِيُّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ أَلَا تُجِيبُوا لَهُ قَالُوا يَا رَسُولَ اللَّهِ مَا نَقُولُ قَالَ قُولُوا اللَّهُ أَعْلَى وَأَجَلُّ قَالَ إِنَّ لَنَا الْعُزَّى وَلَا عُزَّى لَكُمْ فَقَالَ النَّبِيُّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ أَلَا تُجِيبُوا لَهُ قَالَ قَالُوا يَا رَسُولَ اللَّهِ مَا نَقُولُ قَالَ قُولُوا اللَّهُ مَوْلَانَا وَلَا مَوْلَى لَكُمْ
[Amru bin Kholids] mums ir teicis, ka [Zuhairs] mums ir teicis, ka [Abu Išaks] teica: "Es dzirdēju [Al Baro bin Azib radliallahu ‘anhuma], ka viņš teica, viņš teica: Pravietis (miers viņam) iecēla Abdullu bin Džubeiru par kājnieku karaspēka – lokšāvēju – komandieri Uhudas kaujā, kurā bija piecdesmit cilvēki. Viņš teica: "Ja redzat, ka mūs sit putni, tad neatstājiet savu vietu, kamēr es nesūtīšu vēstnesi, lai jūs informētu. Un, ja redzat, ka mēs sakaujam ienaidnieku un mīdām viņus, tad neatstājiet savu vietu, kamēr es nesūtīšu vēstnesi." Visbeidzot musulmaņi spēja uzvarēt savus ienaidniekus. Al Baro teica: "Kas attiecas uz mani, patiesi pie Allāha, es redzēju sievietes – ienaidnieces – skraidām apkārt, tā ka uz viņu kājām un ikriem varēja redzēt aproces, jo viņas cilāja savas drēbes." Tātad Abdulla bin Džubaīra vīri teica: "Tie ir gonimah - kara laupījums -, kas nozīmē, ka sievietes ir gonimah. Jūsu draugi viņas ir uzvarējuši, tāpēc ko jūs gaidāt?". Tāpēc Abdulla bin Džubaīrs teica: "Vai esat aizmirsis, ko jums teica Rasulullah Sallallahu'alaiwasallam?". Viņi atbildēja: "Tiešām, mums jāiet pie viņiem, lai mēs varētu dabūt gonimah." Kad viņi tuvojās zemāk esošajiem karaspēkiem, viņu sejas bija pagrieztas prom - no galvenā mērķa -, līdz viņi skraidīja apkārt haosā. Tas bija incidents, kad Pravietis sallallaahu'alaiwasallam viņus sauca no aizmugures, un tajā laikā pie Pravieša sallallahu'alaihiwasallam nebija palicis neviens cits kā vien divpadsmit karavīri. No mūsu puses gāja bojā septiņdesmit cilvēki. Tikmēr Badras kaujā pravietis (miers ar viņu) un viņa pavadoņi spēja sakaut simt četrdesmit mušriku karavīrus, proti, septiņdesmit cilvēki tika nogalināti un vēl septiņdesmit cilvēki kļuva par gūstekņiem. Tajā laikā Abu Sufjans jautāja: "Vai karaspēka vidū ir Muhameds?" Viņš jautāja trīs reizes. Pravietis (miers ar viņu) aizliedza pavadoņiem atbildēt. Tad viņš trīs reizes jautāja: "Vai karaspēka vidū ir Ibn Abi Kohāfa - Abu Bakrs (radiallahu 'anhu-)?". Tad viņš trīs reizes jautāja: "Vai karaspēka vidū ir Ibn Al Hotobs?". Tad viņš atgriezās pie saviem draugiem un teica: "Viņi visi ir nogalināti." Tāpēc Umārs nespēja savaldīt savas emocijas un teica: "Jūs melojat. Pie Allāha, ak, Allāha ienaidnieks, patiesi cilvēki, kurus jūs meklējat, joprojām ir dzīvi un joprojām ir palikuši, lai jums nestu ļaunumu." Abu Sufjans teica: “Šis karš bija atbilde uz Badras karu, jo karā uzvaras nāk un iet. Patiešām, jūs redzēsiet neticīgos, kas kropļo ķermeņus un sakapā upurus, ko es neesmu pavēlējis, bet par ko es arī neuztraucos.” Tad Abu Sufjans sāka dungot dzejoli: “Liels ir Hubals, liels ir Hubals.” Tāpēc Pravietis (miers ar viņu) teica: “Kāpēc jūs neatbildat?”. Līdzgaitnieki jautāja: “Ak, Allāha Vēstnesis, ko mums teikt?”. Viņš teica: “Saki: Allāhs ir Vislielākais, Visaugstākais.” Abu Sufjans atkal teica: “Mums ir dievs Hubals, kamēr jums tā nav.” Tāpēc Pravietis (miers ar viņu) atkal teica: “Kāpēc jūs neatbildat?”. Līdzgaitnieki jautāja: “Ak, Allāha Vēstnesis, ko mums teikt?”. Viņš teica: “Saki: Allāhs ir mūsu Aizstāvis, kamēr jums nav aizstāvja.”