Hadith Representative
Abu dzar orang pertama kali mengucapkan salam kepada Rasulullah, beliau menjawab: wa alaikas salam
Imam Bukhari : 3572حَدَّثَنِي عَمْرُو بْنُ عَبَّاسٍ حَدَّثَنَا عَبْدُ الرَّحْمَنِ بْنُ مَهْدِيٍّ حَدَّثَنَا الْمُثَنَّى عَنْ أَبِي جَمْرَةَ عَنْ ابْنِ عَبَّاسٍ رَضِيَ اللَّهُ عَنْهُمَا قَالَلَمَّا بَلَغَ أَبَا ذَرٍّ مَبْعَثُ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ قَالَ لِأَخِيهِ ارْكَبْ إِلَى هَذَا الْوَادِي فَاعْلَمْ لِي عِلْمَ هَذَا الرَّجُلِ الَّذِي يَزْعُمُ أَنَّهُ نَبِيٌّ يَأْتِيهِ الْخَبَرُ مِنْ السَّمَاءِ وَاسْمَعْ مِنْ قَوْلِهِ ثُمَّ ائْتِنِي فَانْطَلَقَ الْأَخُ حَتَّى قَدِمَهُ وَسَمِعَ مِنْ قَوْلِهِ ثُمَّ رَجَعَ إِلَى أَبِي ذَرٍّ فَقَالَ لَهُ رَأَيْتُهُ يَأْمُرُ بِمَكَارِمِ الْأَخْلَاقِ وَكَلَامًا مَا هُوَ بِالشِّعْرِ فَقَالَ مَا شَفَيْتَنِي مِمَّا أَرَدْتُ فَتَزَوَّدَ وَحَمَلَ شَنَّةً لَهُ فِيهَا مَاءٌ حَتَّى قَدِمَ مَكَّةَ فَأَتَى الْمَسْجِدَ فَالْتَمَسَ النَّبِيَّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَلَا يَعْرِفُهُ وَكَرِهَ أَنْ يَسْأَلَ عَنْهُ حَتَّى أَدْرَكَهُ بَعْضُ اللَّيْلِ فَاضْطَجَعَ فَرَآهُ عَلِيٌّ فَعَرَفَ أَنَّهُ غَرِيبٌ فَلَمَّا رَآهُ تَبِعَهُ فَلَمْ يَسْأَلْ وَاحِدٌ مِنْهُمَا صَاحِبَهُ عَنْ شَيْءٍ حَتَّى أَصْبَحَ ثُمَّ احْتَمَلَ قِرْبَتَهُ وَزَادَهُ إِلَى الْمَسْجِدِ وَظَلَّ ذَلِكَ الْيَوْمَ وَلَا يَرَاهُ النَّبِيُّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ حَتَّى أَمْسَى فَعَادَ إِلَى مَضْجَعِهِ فَمَرَّ بِهِ عَلِيٌّ فَقَالَ أَمَا نَالَ لِلرَّجُلِ أَنْ يَعْلَمَ مَنْزِلَهُ فَأَقَامَهُ فَذَهَبَ بِهِ مَعَهُ لَا يَسْأَلُ وَاحِدٌ مِنْهُمَا صَاحِبَهُ عَنْ شَيْءٍ حَتَّى إِذَا كَانَ يَوْمُ الثَّالِثِ فَعَادَ عَلِيٌّ عَلَى مِثْلِ ذَلِكَ فَأَقَامَ مَعَهُ ثُمَّ قَالَ أَلَا تُحَدِّثُنِي مَا الَّذِي أَقْدَمَكَ قَالَ إِنْ أَعْطَيْتَنِي عَهْدًا وَمِيثَاقًا لَتُرْشِدَنِّي فَعَلْتُ فَفَعَلَ فَأَخْبَرَهُ قَالَ فَإِنَّهُ حَقٌّ وَهُوَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فَإِذَا أَصْبَحْتَ فَاتْبَعْنِي فَإِنِّي إِنْ رَأَيْتُ شَيْئًا أَخَافُ عَلَيْكَ قُمْتُ كَأَنِّي أُرِيقُ الْمَاءَ فَإِنْ مَضَيْتُ فَاتْبَعْنِي حَتَّى تَدْخُلَ مَدْخَلِي فَفَعَلَ فَانْطَلَقَ يَقْفُوهُ حَتَّى دَخَلَ عَلَى النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَدَخَلَ مَعَهُ فَسَمِعَ مِنْ قَوْلِهِ وَأَسْلَمَ مَكَانَهُ فَقَالَ لَهُ النَّبِيُّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ ارْجِعْ إِلَى قَوْمِكَ فَأَخْبِرْهُمْ حَتَّى يَأْتِيَكَ أَمْرِي قَالَ وَالَّذِي نَفْسِي بِيَدِهِ لَأَصْرُخَنَّ بِهَا بَيْنَ ظَهْرَانَيْهِمْ فَخَرَجَ حَتَّى أَتَى الْمَسْجِدَ فَنَادَى بِأَعْلَى صَوْتِهِ أَشْهَدُ أَنْ لَا إِلَهَ إِلَّا اللَّهُ وَأَنَّ مُحَمَّدًا رَسُولُ اللَّهِ ثُمَّ قَامَ الْقَوْمُ فَضَرَبُوهُ حَتَّى أَضْجَعُوهُ وَأَتَى الْعَبَّاسُ فَأَكَبَّ عَلَيْهِ قَالَ وَيْلَكُمْ أَلَسْتُمْ تَعْلَمُونَ أَنَّهُ مِنْ غِفَارٍ وَأَنَّ طَرِيقَ تِجَارِكُمْ إِلَى الشَّأْمِ فَأَنْقَذَهُ مِنْهُمْ ثُمَّ عَادَ مِنْ الْغَدِ لِمِثْلِهَا فَضَرَبُوهُ وَثَارُوا إِلَيْهِ فَأَكَبَّ الْعَبَّاسُ عَلَيْهِ
[Amrs bin Abbass] mums ir teicis, ka [Abdurrahmans bin Mahdi] mums ir teicis [Al Mutsanna] no [Abu Hamzas], no [Ibn Abbasa] radliallahu 'anhuma teica: Kad ziņas par pravieša (miers viņam) iecelšanu par pravieti sasniedza Abu Dzaru, viņš teica savam brālim: "Dodies uz Mekas ieleju un pastāsti man par šo vīrieti, kurš apgalvo, ka ir pravietis, un apgalvo, ka pie viņa ir pienākušas ziņas no debesīm, uzklausi viņa vārdus un tad atgriezies pie manis." Tā viņa brālis devās, līdz sasniedza Meku, un uzklausīja, ko teica attiecīgais vīrietis - pravietis -, tad atgriezās pie Abu Dzara un teica: "Es redzēju viņu saucam pie uzvedības un runas cēluma, kas nav dzeja." Abu Dzars teica: "Tu neesi spējis apmierināt to, ko es meklēju." Tā Abu Dzars sakravāja savus ceļojuma krājumus un paņēma ādas somu, kas piepildīta ar ūdeni, līdz sasniedza Meku. Viņš iegāja Lielajā mošejā un meklēja Pravieti (miers un Allāha svētība lai ir ar viņu), lai gan viņš viņu nepazina, un viņam nepatika jautāt par viņu līdz pusnaktij. Visbeidzot viņš apgūlās, un Ali (lai Allāhs ir ar viņu apmierināts) viņu ieraudzīja un saprata, ka viņš ir svešinieks. Kad viņš ieraudzīja Ali, viņš sekoja viņam, bet neviens no viņiem neko nejautāja par viņu līdz rītam. Tad viņš paņēma savu ūdens trauku un pārtiku uz mošeju un palika tur visu dienu, bet viņš neredzēja Pravieti (miers un Allāha svētība lai ir ar viņu) līdz vakaram. Tad viņš atgriezās savā gultā, un Ali pagāja viņam garām un teica: "Ko cilvēks iegūtu, ja zinātu, kur viņš paliek?" Tāpēc Ali lūdza viņu palikt pie viņa, un viņi abi aizgāja, bet neviens no viņiem neko nejautāja par viņu. Līdz trešajai dienai Ali atkārtoja to pašu un lūdza viņu palikt pie viņa, un teica: "Vai tu man pastāstīsi savas vizītes mērķi?" Abu Dhars teica: "Ja tu apsolīsi un noslēgsi vienošanos mani vadīt, tad es tev pastāstīšu savas vizītes mērķi." Tā nu Ali piekrita un teica Abu Dharam: Ali teica: “Patiesi, tā ir patiesība, viņš patiešām ir Allāha vēstnesis (miers ar viņu). Rīt no rīta nāc man līdzi, un, ja es redzēšu kaut ko, kas tevi satrauc, es pamodīšos tā, it kā lētu ūdeni, un, ja es steigšos, tad seko man, līdz tu ienāksi vietā, kur es iegāju.” Tā Abu Dzars tā arī izdarīja. Viņš devās sekot Ali, līdz Ali ienāca, lai satiktu pravieti (miers ar viņu), un arī Abu Dhars ienāca. Tad viņš, izdzirdējis viņa vārdus, atstāja savu amatu. Pravietis (miers ar viņu) viņam sacīja: “Atgriezies pie savas tautas un nodod viņiem ziņas, līdz mana pavēle pienāks pie tevis.” Tad Abu Dzars sacīja: “Pie Tā, kura rokās ir mana dvēsele, es patiesi atklāti pasludināšu viņiem šo monoteisma spriedumu – mušrikāniem.” Tā nu viņš izgāja, nonāca Lielajā mošejā un skaļā balsī iesaucās: "Nav cita dieva kā vien Allāhs, un nav cita Muhameda, Allāha vēstneša." Politeisti acumirklī tika apstulbināti un tad sita Abu Dharu, līdz viņš nokrita. Tad pienāca Al Abbass, pacēla viņu un sacīja: "Bēdas tev! Vai tu nezini, ka šis vīrs ir no gifāru cilts, un vai tavs tirdzniecības ceļš uz Sīriju neved caur viņu?" Tā Abbass palīdzēja Abu Dharam tikt galā ar viņu izturēšanos. Nākamajā dienā Abu Dhars atkārtoja savu drosmi šādā veidā, un viņi atkal spīdzināja Abu Dharu, līdz viņš nokrita, un Abbass viņam atkal palīdzēja.