Hadith Representative
Bayi yang dapat berbicara dalam buaian (Kisah Juraij ahli ibadah, Isa bin Maryam, dan bayi penggendong)
Imam Bukhari : 3181حَدَّثَنَا مُسْلِمُ بْنُ إِبْرَاهِيمَ حَدَّثَنَا جَرِيرُ بْنُ حَازِمٍ عَنْ مُحَمَّدِ بْنِ سِيرِينَ عَنْ أَبِي هُرَيْرَةَعَنْ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ قَالَ لَمْ يَتَكَلَّمْ فِي الْمَهْدِ إِلَّا ثَلَاثَةٌ عِيسَى وَكَانَ فِي بَنِي إِسْرَائِيلَ رَجُلٌ يُقَالُ لَهُ جُرَيْجٌ كَانَ يُصَلِّي جَاءَتْهُ أُمُّهُ فَدَعَتْهُ فَقَالَ أُجِيبُهَا أَوْ أُصَلِّي فَقَالَتْ اللَّهُمَّ لَا تُمِتْهُ حَتَّى تُرِيَهُ وُجُوهَ الْمُومِسَاتِ وَكَانَ جُرَيْجٌ فِي صَوْمَعَتِهِ فَتَعَرَّضَتْ لَهُ امْرَأَةٌ وَكَلَّمَتْهُ فَأَبَى فَأَتَتْ رَاعِيًا فَأَمْكَنَتْهُ مِنْ نَفْسِهَا فَوَلَدَتْ غُلَامًا فَقَالَتْ مِنْ جُرَيْجٍ فَأَتَوْهُ فَكَسَرُوا صَوْمَعَتَهُ وَأَنْزَلُوهُ وَسَبُّوهُ فَتَوَضَّأَ وَصَلَّى ثُمَّ أَتَى الْغُلَامَ فَقَالَ مَنْ أَبُوكَ يَا غُلَامُ قَالَ الرَّاعِي قَالُوا نَبْنِي صَوْمَعَتَكَ مِنْ ذَهَبٍ قَالَ لَا إِلَّا مِنْ طِينٍ وَكَانَتْ امْرَأَةٌ تُرْضِعُ ابْنًا لَهَا مِنْ بَنِي إِسْرَائِيلَ فَمَرَّ بِهَا رَجُلٌ رَاكِبٌ ذُو شَارَةٍ فَقَالَتْ اللَّهُمَّ اجْعَلْ ابْنِي مِثْلَهُ فَتَرَكَ ثَدْيَهَا وَأَقْبَلَ عَلَى الرَّاكِبِ فَقَالَ اللَّهُمَّ لَا تَجْعَلْنِي مِثْلَهُ ثُمَّ أَقْبَلَ عَلَى ثَدْيِهَا يَمَصُّهُ قَالَ أَبُو هُرَيْرَةَ كَأَنِّي أَنْظُرُ إِلَى النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ يَمَصُّ إِصْبَعَهُ ثُمَّ مُرَّ بِأَمَةٍ فَقَالَتْ اللَّهُمَّ لَا تَجْعَلْ ابْنِي مِثْلَ هَذِهِ فَتَرَكَ ثَدْيَهَا فَقَالَ اللَّهُمَّ اجْعَلْنِي مِثْلَهَا فَقَالَتْ لِمَ ذَاكَ فَقَالَ الرَّاكِبُ جَبَّارٌ مِنْ الْجَبَابِرَةِ وَهَذِهِ الْأَمَةُ يَقُولُونَ سَرَقْتِ زَنَيْتِ وَلَمْ تَفْعَلْ
Mums ir stāstīts, ka [musulmanis bin Ibrahims] [Džarirs bin Hazims] no [Muhameda bin Sirina] no [Abu Hureiras radliallahu 'anhu] no pravieša sallallaahu 'alaihi wasallam teica: "Nav neviena bērna, kas varētu runāt šūpulī, izņemot trīs." - Pirmais - Pravietis 'Isa 'alaihi salam. - Otrkārt, reiz dzīvoja Bani Izraēla vīrs, kuru sauca par Juraidžu, kad viņš lūdza, viņa māte atnāca viņu pasaukt, bet vīrietis negribēja atbildēt. Viņš sev jautāja: "Vai man izpildīt aicinājumu vai turpināt lūgt?". Visbeidzot viņa māte teica: "Ak, Allāh, nenogalini viņu, ja vien Tu neparādīsi viņam laulības pārkāpēju sievieti." Kādu dienu Juraidžs bija savā klosterī, un sieviete atnāca un piedāvāja viņam sarunu, bet Juraidžs atteicās. Tad sieviete atnāca pie gana, un šī sieviete spēja pavedināt ganu, līdz viņa dzemdēja bērnu. Sieviete tad teica: “Šis ir Juraijas dēls.” Tā nu ļaudis ieradās pie Juraijas, nopostīja viņa klosteri, izdzina viņu ārā un nolādēja. Tad Juraijs veica nomazgāšanos un lūdza Dievu. Pēc tam viņš piegāja pie bērna un jautāja: “Kas ir tavs tēvs, bērns?”. Bērns atbildēja: “Gans.” Ļaudis teica: “Mēs uzcelsim tavu klosteri no zelta.” Juraijs teica: “Nē, tikai no zemes.” Un, treškārt, bija kāda sieviete no Izraēla baniešu vidus, kura, barojot bērnu ar krūti, ieraudzīja sievietei priekšā pabraucam izskatīgu un pievilcīgu vīrieti, kas jāja uz zirga. Sieviete teica: “Ak, Allāh, padari manu dēlu līdzīgu šim jauneklim!” Tā nu mazulis spontāni atlaida mātes krūtsgalu, paskatījās uz skaisto vīrieti un teica: “Ak, Allāh, neliec man būt līdzīgam viņam!” Tad viņš atkal sāka sūkāt mātes krūtsgalus. Lai Allāhs ir ar viņu apmierināts, teica Abu Hureira; “Es to it kā redzēju pravieti (miers un svētība viņam) sūkājam pirkstu.” Tad, ejot garām verdzenei, viņa māte teica: “Ak, Allāh, neliec manam bērnam būt līdzīgam viņam!” Tad mazulis atkal atlaida mātes krūtsgalu un teica: “Ak, Allāh, padari mani līdzīgu viņai – tai verdzenei.” Viņa māte jautāja: “Kāpēc tu tā saki?” Mazulis atbildēja: “Patiesībā jaunais jātnieks patiesībā bija viens no nežēlīgajiem cilvēkiem – diktators –, kamēr šo verdzi cilvēki apsūdzēja, sakot: “Tu zodz, tu pārkāp laulību”, lai gan viņš to nekad nedarīja.”