Imam Tirmidzi : 1
حَدَّثَنَا قُتَيْبَةُ بْنُ سَعِيدٍ حَدَّثَنَا أَبُو عَوَانَةَ عَنْ سِمَاكِ بْنِ حَرْبٍ ح و حَدَّثَنَا هَنَّادٌ حَدَّثَنَا وَكِيعٌ عَنْ إِسْرَائِيلَ عَنْ سِمَاكٍ عَنْ مُصْعَبِ بْنِ سَعْدٍ عَنْ ابْنِ عُمَرَعَنْ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ قَالَ لَا تُقْبَلُ صَلَاةٌ بِغَيْرِ طُهُورٍ وَلَا صَدَقَةٌ مِنْ غُلُولٍقَالَ هَنَّادٌ فِي حَدِيثِهِ إِلَّا بِطُهُورٍ قَالَ أَبُو عِيسَى هَذَا الْحَدِيثُ أَصَحُّ شَيْءٍ فِي هَذَا الْبَابِ وَأَحْسَنُ وَفِي الْبَاب عَنْ أَبِي الْمَلِيحِ عَنْ أَبِيهِ وَأَبِي هُرَيْرَةَ وَأَنَسٍ وَأَبُو الْمَلِيحِ بْنُ أُسَامَةَ اسْمُهُ عَامِرٌ وَيُقَالُ زَيْدُ بْنُ أُسَامَةَ بْنِ عُمَيْرٍ الْهُذَلِيُّ
ir mums teicis [Kutaiba bin Sa'īda], ir mums teicis [Abu Avana] no [Simaka bin Harba], un ir mums teicis [Hannads], ir mums teicis [Vakī'] no [Izraēlas] no [Simaka] no [Mušaba bin Sa'īda], no [Ibn Umāra], no pravieša (miers un svētība viņam) viņš teica: "Lūgšanas, kas veiktas bez šķīstīšanās, netiks pieņemtas, un žēlastības dāvanas, kas iegūtas no zagtas mantas, netiks pieņemtas". Hannads savā hadītā piemin "netīru". Abu Isa teica: "Šis hadīts ir visautentiskākais un labākais šajā nodaļā". Šajā nodaļā ir arī hadīti no Abu Al Maliha no viņa tēva, Abu Hureiras un Anasa. Un Abu Al Maliha bin Usamas vārds ir Amirs, saukts arī par Zaīdu bin Usamu bin Umīru Al Hudzali.
Imam Tirmidzi : 2
حَدَّثَنَا إِسْحَقُ بْنُ مُوسَى الْأَنْصَارِيُّ حَدَّثَنَا مَعْنُ بْنُ عِيسَى الْقَزَّازُ حَدَّثَنَا مَالِكُ بْنُ أَنَسٍ ح و حَدَّثَنَا قُتَيْبَةُ عَنْ مَالِكٍ عَنْ سُهَيْلِ بْنِ أَبِي صَالِحٍ عَنْ أَبِيهِ عَنْ أَبِي هُرَيْرَةَ قَالَقَالَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ إِذَا تَوَضَّأَ الْعَبْدُ الْمُسْلِمُ أَوْ الْمُؤْمِنُ فَغَسَلَ وَجْهَهُ خَرَجَتْ مِنْ وَجْهِهِ كُلُّ خَطِيئَةٍ نَظَرَ إِلَيْهَا بِعَيْنَيْهِ مَعَ الْمَاءِ أَوْ مَعَ آخِرِ قَطْرِ الْمَاءِ أَوْ نَحْوَ هَذَا وَإِذَا غَسَلَ يَدَيْهِ خَرَجَتْ مِنْ يَدَيْهِ كُلُّ خَطِيئَةٍ بَطَشَتْهَا يَدَاهُ مَعَ الْمَاءِ أَوْ مَعَ آخِرِ قَطْرِ الْمَاءِ حَتَّى يَخْرُجَ نَقِيًّا مِنْ الذُّنُوبِقَالَ أَبُو عِيسَى هَذَا حَدِيثٌ حَسَنٌ صَحِيحٌ وَهُوَ حَدِيثُ مَالِكٍ عَنْ سُهَيْلٍ عَنْ أَبِيهِ عَنْ أَبِي هُرَيْرَةَ وَأَبُو صَالِحٍ وَالِدُ سُهَيْلٍ هُوَ أَبُو صَالِحٍ السَّمَّانُ وَاسْمُهُ ذَكْوَانُ وَأَبُو هُرَيْرَةَ اخْتُلِفَ فِي اسْمِهِ فَقَالُوا عَبْدُ شَمْسٍ وَقَالُوا عَبْدُ اللَّهِ بْنُ عَمْرٍو وَهَكَذَا قَالَ مُحَمَّدُ بْنُ إِسْمَعِيلَ وَهُوَ الْأَصَحُّ قَالَ أَبُو عِيسَى وَفِي الْبَاب عَنْ عُثْمَانَ بْنِ عَفَّانَ وَثَوْبَانَ وَالصُّنَابِحِيِّ وَعَمْرِو بْنِ عَبَسَةَ وَسَلْمَانَ وَعَبْدِ اللَّهِ بْنِ عَمْرٍو وَالصُّنَابِحِيُّ الَّذِي رَوَى عَنْ أَبِي بَكْرٍ الصِّدِّيقِ لَيْسَ لَهُ سَمَاعٌ مِنْ رَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَاسْمُهُ عَبْدُ الرَّحْمَنِ بْنُ عُسَيْلَةَ وَيُكْنَى أَبَا عَبْدِ اللَّهِ رَحَلَ إِلَى النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فَقُبِضَ النَّبِيُّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَهُوَ فِي الطَّرِيقِ وَقَدْ رَوَى عَنْ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ أَحَادِيثَ وَالصُّنَابِحُ بْنُ الْأَعْسَرِ الْأَحْمَسِيُّ صَاحِبُ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ يُقَالُ لَهُ الصُّنَابِحِيُّ أَيْضًا وَإِنَّمَا حَدِيثُهُ قَالَ سَمِعْتُ النَّبِيَّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ يَقُولُ إِنِّي مُكَاثِرٌ بِكُمْ الْأُمَمَ فَلَا تَقْتَتِلُنَّ بَعْدِي
[Išaks bin Musa Al Ansari] mums ir teicis, [Ma'n bin Isa Al Qazzaz] mums ir teicis, [Maliks bin Anass] mums ir teicis. No cita ceļa; un ir atstāstījis mums [Kutaiba] no [Malika], no [Suhaila bin Abu Saliha], no [viņa tēva], no [Abu Hurairas] viņš teica: Rasulullah sallallaahu 'alaihi wa Sallam teica: "Ja musulmanis vai ticīgais veic mazgāšanās un pēc tam mazgā seju, tad grēki, kas ir uz viņa sejas acs redzes dēļ, iznāks ar ūdeni vai ar pēdējo ūdens pilienu, vai kaut ko tamlīdzīgu. Ja viņš mazgā rokas, grēki no viņa rokām iznāks ar ūdeni vai ar pēdējo ūdens pilienu, līdz viņš iznāks bez mazākā grēka." Abu Isa teica: "Šis ir hasans sahih hadīts, proti, hadīts, ko Maliks atstāstījis no Suhaila, no sava tēva, no Abu Hureiras un Abu Saliha, Suhaila tēva, proti, Abu Saliha As Sammana, un viņa vārds bija Dzakvans. Par paša Abu Hureiras vārdu joprojām notiek strīdi; daži saka, ka Abdu Sjamsi, citi saka, ka Abdullahs bin 'Amru, un līdzīgi Muhameds bin Ismails teica: "Tas ir vispareizākais". Abu Isa teica; šajā nodaļā ir arī stāstījums no Usmana bin 'Afana, Taubana, Aša Šunabihi, Umāra bin Abasaha, Salmana, Abdullahs bin 'Amru un Aša Šunabihi, kuri atstāstīja no Abu Bakra Aša Šidika, bet viņš to nedzirdēja tieši no Allāha vēstneša Šalahu 'alaihi wa Sallam." Viņa vārds bija Abdurrahmans bin Usailah, bet iesauka bija Abu Abdullāhs. Viņš devās satikt pravieti (miers ar viņu), lai gan pats pravietis (miers ar viņu) nomira, kamēr viņš vēl bija ceļā. Viņš ir atstāstījis vairākus pravieša (miers ar viņu) hadīsus. Ašs Šunabi Ibnuls Asars Al Ahmasi bija pravieša (miers ar viņu) draugs, viņu sauca arī par Ašs Šunabihi. Viņa atstāstīta hadīsa ir šāda: viņš teica: Es dzirdēju pravieti (miers ar viņu) sakām: "Patiesi, es vairošu ummu, tāpēc nekad nenogaliniet viens otru pēc manis."
Imam Tirmidzi : 3
حَدَّثَنَا قُتَيْبَةُ وَهَنَّادٌ وَمَحْمُودُ بْنُ غَيْلَانَ قَالُوا حَدَّثَنَا وَكِيعٌ عَنْ سُفْيَانَ ح و حَدَّثَنَا مُحَمَّدُ بْنُ بَشَّارٍ حَدَّثَنَا عَبْدُ الرَّحْمَنِ بْنُ مَهْدِيٍّ حَدَّثَنَا سُفْيَانُ عَنْ عَبْدِ اللَّهِ بْنِ مُحَمَّدِ بْنِ عَقِيلٍ عَنْ مُحَمَّدِ بْنِ الْحَنَفِيَّةِ عَنْ عَلِيٍّعَنْ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ قَالَ مِفْتَاحُ الصَّلَاةِ الطُّهُورُ وَتَحْرِيمُهَا التَّكْبِيرُ وَتَحْلِيلُهَا التَّسْلِيمُقَالَ أَبُو عِيسَى هَذَا الْحَدِيثُ أَصَحُّ شَيْءٍ فِي هَذَا الْبَابِ وَأَحْسَنُ وَعَبْدُ اللَّهِ بْنُ مُحَمَّدِ بْنِ عَقِيلٍ هُوَ صَدُوقٌ وَقَدْ تَكَلَّمَ فِيهِ بَعْضُ أَهْلِ الْعِلْمِ مِنْ قِبَلِ حِفْظِهِ قَالَ أَبُو عِيسَى و سَمِعْت مُحَمَّدَ بْنَ إِسْمَعِيلَ يَقُولُ كَانَ أَحْمَدُ بْنُ حَنْبَلٍ وَإِسْحَقُ بْنُ إِبْرَاهِيمَ وَالْحُمَيْدِيُّ يَحْتَجُّونَ بِحَدِيثِ عَبْدِ اللَّهِ بْنِ مُحَمَّدِ بْنِ عَقِيلٍ قَالَ مُحَمَّدٌ وَهُوَ مُقَارِبُ الْحَدِيثِ قَالَ أَبُو عِيسَى وَفِي الْبَاب عَنْ جَابِرٍ وَأَبِي سَعِيدٍ
Mums [Kutaibah], [Hannad] un [Mahmuds bin Gailans] ir stāstījis; viņi teica; ir mums stāstījis [Vakī] no [Sufjana]. -citā veidā tas ir minēts- Ir mums stāstījis [Muhameds bin Basjars] ir teicis, ir mums stāstījis [Abdurrahmans bin Mahdi] ir teicis, ir mums stāstījis [Sufjana] no [Abdulla bin Muhammads bin Akils], no [Muhameds Ibnuls Hanafija], no [Ali], no pravieša (sallallahu 'alaihi wa Sallam) viņš teica: "Lūgšanas atslēga ir attīrīšanās, aizliegtais ir takbirs, un halāls ir sveicieni". Abu Isa teica: "Šis hadīts ir visautentiskākais un labākais šajā nodaļā. Abdulla bin Muhammads bin Akils ir godīgs cilvēks, taču ir daži zinātnieki, kas runā par viņa iegaumēšanu. Abu Isa teica: "Esmu dzirdējis Muhamedu bin Ismailu sakām; Ahmads bin Hanbals, Išaks bin Ibrahims un Al Humaidi postulē, pamatojoties uz Abdullahas bin Muhameda bin Akila hadīsu. Muhameds teica: "Laiks ir tuvu." Abu Isa teica: "Šajā nodaļā ir arī Džabira un Abu Saīda vēsture."
Imam Tirmidzi : 4
حَدَّثَنَا أَبُو بَكْرٍ مُحَمَّدُ بْنُ زَنْجَوَيْهِ الْبَغْدَادِيُّ وَغَيْرُ وَاحِدٍ قَالَ حَدَّثَنَا الْحُسَيْنُ بْنُ مُحَمَّدٍ حَدَّثَنَا سُلَيْمَانُ بْنُ قَرْمٍ عَنْ أَبِي يَحْيَى الْقَتَّاتِ عَنْ مُجَاهِدٍ عَنْ جَابِرِ بْنِ عَبْدِ اللَّهِ رَضِيَ اللَّهُ عَنْهُمَا قَالَقَالَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ مِفْتَاحُ الْجَنَّةِ الصَّلَاةُ وَمِفْتَاحُ الصَّلَاةِ الْوُضُوءُ
ir mums teicis [Abu Bakrs Muhameds bin Zandžavi Al Bagdadi], un ne tikai viens, viņš teica; ir mums teicis [Huseins bin Muhameds] teica, ir mums teicis [Suleimans bin Kārns] no [Abu Jahja Al Katata], no [Mudžahida], no [Džabira bin Abdullāhas] Radliaallahu 'anhuma, viņš teica, Rasulullah Shallahu 'alaihi wa Sallam teica: "Debesu atslēga ir lūgšana, savukārt lūgšanas atslēga ir mazgāšanās".
Imam Tirmidzi : 5
حَدَّثَنَا قُتَيْبَةُ وَهَنَّادٌ قَالَا حَدَّثَنَا وَكِيعٌ عَنْ شُعْبَةَ عَنْ عَبْدِ الْعَزِيزِ بْنِ صُهَيْبٍ عَنْ أَنَسِ بْنِ مَالِكٍ قَالَكَانَ النَّبِيُّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ إِذَا دَخَلَ الْخَلَاءَ قَالَ اللَّهُمَّ إِنِّي أَعُوذُ بِكَ قَالَ شُعْبَةُ وَقَدْ قَالَ مَرَّةً أُخْرَى أَعُوذُ بِكَ مِنْ الْخُبْثِ وَالْخَبِيثِ أَوْ الْخُبُثِ وَالْخَبَائِثِقَالَ أَبُو عِيسَى وَفِي الْبَاب عَنْ عَلِيٍّ وَزَيْدِ بْنِ أَرْقَمَ وَجَابِرٍ وَابْنِ مَسْعُودٍ قَالَ أَبُو عِيسَى حَدِيثُ أَنَسٍ أَصَحُّ شَيْءٍ فِي هَذَا الْبَابِ وَأَحْسَنُ وَحَدِيثُ زَيْدِ بْنِ أَرْقَمَ فِي إِسْنَادِهِ اضْطِرَابٌ رَوَى هِشَامٌ الدَّسْتُوَائِيُّ وَسَعِيدُ بْنُ أَبِي عَرُوبَةَ عَنْ قَتَادَةَ فَقَالَ سَعِيدٌ عَنْ الْقَاسِمِ بْنِ عَوْفٍ الشَّيْبَانِيِّ عَنْ زَيْدِ بْنِ أَرْقَمَ و قَالَ هِشَامٌ الدَّسْتُوَائِيُّ عَنْ قَتَادَةَ عَنْ زَيْدِ بْنِ أَرْقَمَ وَرَوَاهُ شُعْبَةُ وَمَعْمَرٌ عَنْ قَتَادَةَ عَنْ النَّضْرِ بْنِ أَنَسٍ فَقَالَ شُعْبَةُ عَنْ زَيْدِ بْنِ أَرْقَمَ وَقَالَ مَعْمَرٌ عَنْ النَّضْرِ بْنِ أَنَسٍ عَنْ أَبِيهِ عَنْ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ قَالَ أَبُو عِيسَى سَأَلْتُ مُحَمَّدًا عَنْ هَذَا فَقَالَ يُحْتَمَلُ أَنْ يَكُونَ قَتَادَةُ رَوَى عَنْهُمَا جَمِيعًا
ir mums teicis [Kutaiba] un [Hannad], viņi teica; ir mums teicis [Vakī] no [Sju'bahas], no [Abdula Aziza bin Šuhaiba], no [Anasa bin Malika], viņš teica, pravietis sallallaahu 'alaihi wa Sallam, kad viņš devās ieiet tualetē, viņš teica: 'ALLAHUMMA INNI A'UUDZU BIKA - Ak, Allāh, patiesi es meklēju patvērumu Tevī-'. Šu'ba teica: 'Citā reizē viņš teica: 'A'UUDZU BIKA MINAL KHUBTSI WAL KHUBIIS - Es meklēju patvērumu Tevī no vīriešu un sieviešu velniem- jeb AL KHUBUTSI WAL KHABA`ITS - Es meklēju patvērumu Tevī no vīriešu un sieviešu velniem-'. Abu Isa teica: 'Šajā nodaļā ir arī Ali, Zaida bin Arkāma, Džabira un Ibnu Mas'uda stāsti.' Abu Isa teica; “Anasa bin Isas hadīts ir visautentiskākais un labākais šajā nodaļā. Tikmēr Zaīda bin Arkāma hadītā sanādā ir neskaidrības. Šo hadītu no Katādas atstāstīja arī Hisjams Ad Dastuva`i un Saīds bin Abu Aruba. Saīds teica, ka tas ir no Al Kasima bin 'Auf Asī Sjaibani no Zaīda bin Arkāma. Un Hisjams Ad Dastuva`i no Zaīda bin Arkāma Katādas, savukārt Sjuba un Mamāra to atstāstīja no An Nadla bin Anasa Katādas. Sjuba to pieminēja no Zaīda bin Arkāma. Mamāra teica, ka tas ir no An Nadla bin Anasa no viņa tēva, no pravieša (miers un svētība viņam). Abu Isa teica: “Es jautāju Muhamedam par šo vēsturi, un viņš atbildēja: “Joprojām ir iespējams, ka Katāda atstāstīja no viņiem abiem.””
Imam Tirmidzi : 6
أَخْبَرَنَا أَحْمَدُ بْنُ عَبْدَةَ الضَّبِّيُّ الْبَصْرِيُّ حَدَّثَنَا حَمَّادُ بْنُ زَيْدٍ عَنْ عَبْدِ الْعَزِيزِ بْنِ صُهَيْبٍ عَنْ أَنَسِ بْنِ مَالِكٍأَنَّ النَّبِيَّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ كَانَ إِذَا دَخَلَ الْخَلَاءَ قَالَ اللَّهُمَّ إِنِّي أَعُوذُ بِكَ مِنْ الْخُبْثِ وَالْخَبَائِثِقَالَ أَبُو عِيسَى هَذَا حَدِيثٌ حَسَنٌ صَحِيحٌ
mums ir teicis [Ahmads bin Abdahs Adls Dlabi Al Bašri], mums ir teicis [Hammads bin Zaids] no [Abdula Aziza bin Šuhaiba] no [Anasa bin Malika]: “Pravietis (miers un svētība viņam), ieejot tualetē, teica: “ALLAHUMMA INNI A'UUDZU BIKA MINAL KHUBUTSI WAL KHABA`ITS — Ak, Allāh, es meklēju patvērumu Tevī no vīriešu un sieviešu dēmoniem —”. Abu Isa teica: “Šis ir autentisks Hasana hadīts”.
Imam Tirmidzi : 7
حَدَّثَنَا مُحَمَّدُ بْنُ إِسْمَعِيلَ حَدَّثَنَا مَالِكُ بْنُ إِسْمَعِيلَ عَنْ إِسْرَائِيلَ بْنِ يُونُسَ عَنْ يُوسُفَ بْنِ أَبِي بُرْدَةَ عَنْ أَبِيهِ عَنْ عَائِشَةَ رَضِيَ اللَّهُ عَنْهَا قَالَتْكَانَ النَّبِيُّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ إِذَا خَرَجَ مِنْ الْخَلَاءِ قَالَ غُفْرَانَكَقَالَ أَبُو عِيسَى هَذَا حَدِيثٌ حَسَنٌ غَرِيبٌ لَا نَعْرِفُهُ إِلَّا مِنْ حَدِيثِ إِسْرَائِيلَ عَنْ يُوسُفَ بْنِ أَبِي بُرْدَةَ وَأَبُو بُرْدَةَ بْنُ أَبِي مُوسَى اسْمُهُ عَامِرُ بْنُ عَبْدِ اللَّهِ بْنِ قَيْسٍ الْأَشْعَرِيُّ وَلَا نَعْرِفُ فِي هَذَا الْبَابِ إِلَّا حَدِيثَ عَائِشَةَ رَضِيَ اللَّهُ عَنْهَا عَنْ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ
ir mums teicis [Muhameds bin Ismails] teica, ir mums teicis [Maliks bin Ismails] no [Izraēla bin Junusa], no [Jusufa bin Abu Burdas], no [viņa tēva], no [Aisjas] Radliaallahu 'anha, viņš teica: "Kad pravietis (miers un svētība viņam) iznāca no tualetes, viņš lasīja: "GHUFRAANAKA - Es ceru uz Tavu piedošanu-". Abu Isa teica: "Šis hadīts ir Hasana Gariba ranga, mēs par to nezinām neko, izņemot to, ka tas ir no Izraēlas hadīta, no Jusufa bin Abu Burdas, savukārt Abu Burdas bin Abu Musas vārds ir 'Amirs bin Abdullā bin Kais Al Asy'ari. Un mēs šajā nodaļā nezinām neko, izņemot Aisjas Radliaallahu 'anha hadītu no pravieša (miers un svētība viņam)."
Imam Tirmidzi : 8
حَدَّثَنَا سَعِيدُ بْنُ عَبْدِ الرَّحْمَنِ الْمَخْزُومِيُّ حَدَّثَنَا سُفْيَانُ بْنُ عُيَيْنَةَ عَنْ الزُّهْرِيِّ عَنْ عَطَاءَ بْنِ يَزِيدَ اللَّيْثِيِّ عَنْ أَبِي أَيُّوبَ الْأَنْصَارِيِّ قَالَقَالَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ إِذَا أَتَيْتُمْ الْغَائِطَ فَلَا تَسْتَقْبِلُوا الْقِبْلَةَ بِغَائِطٍ وَلَا بَوْلٍ وَلَا تَسْتَدْبِرُوهَا وَلَكِنْ شَرِّقُوا أَوْ غَرِّبُواقَالَ أَبُو أَيُّوبَ فَقَدِمْنَا الشَّامَ فَوَجَدْنَا مَرَاحِيضَ قَدْ بُنِيَتْ مُسْتَقْبَلَ الْقِبْلَةِ فَنَنْحَرِفُ عَنْهَا وَنَسْتَغْفِرُ اللَّهَ قَالَ أَبُو عِيسَى وَفِي الْبَاب عَنْ عَبْدِ اللَّهِ بْنِ الْحَارِثِ بْنِ جَزْءٍ الزُّبَيْدِيِّ وَمَعْقِلِ بْنِ أَبِي الْهَيْثَمِ وَيُقَالُ مَعْقِلُ بْنُ أَبِي مَعْقِلٍ وَأَبِي أُمَامَةَ وَأَبِي هُرَيْرَةَ وَسَهْلِ بْنِ حُنَيْفٍ قَالَ أَبُو عِيسَى حَدِيثُ أَبِي أَيُّوبَ أَحْسَنُ شَيْءٍ فِي هَذَا الْبَابِ وَأَصَحُّ وَأَبُو أَيُّوبَ اسْمُهُ خَالِدُ بْنُ زَيْدٍ وَالزُّهْرِيُّ اسْمُهُ مُحَمَّدُ بْنُ مُسْلِمٍ بْنِ عُبَيْدِ اللَّهِ بْنِ شِهَابٍ الزُّهْرِيُّ وَكُنْيَتُهُ أَبُو بَكْرٍ قَالَ أَبُو الْوَلِيدِ الْمَكِّيُّ قَالَ أَبُو عَبْدِ اللَّهِ مُحَمَّدُ بْنُ إِدْرِيسَ الشَّافِعِيُّ إِنَّمَا مَعْنَى قَوْلِ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ لَا تَسْتَقْبِلُوا الْقِبْلَةَ بِغَائِطٍ وَلَا بِبَوْلٍ وَلَا تَسْتَدْبِرُوهَا إِنَّمَا هَذَا فِي الْفَيَافِي وَأَمَّا فِي الْكُنُفِ الْمَبْنِيَّةِ لَهُ رُخْصَةٌ فِي أَنْ يَسْتَقْبِلَهَا وَهَكَذَا قَالَ إِسْحَقُ بْنُ إِبْرَاهِيمَ و قَالَ أَحْمَدُ بْنُ حَنْبَلٍ رَحِمَهُ اللَّهُ إِنَّمَا الرُّخْصَةُ مِنْ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فِي اسْتِدْبَارِ الْقِبْلَةِ بِغَائِطٍ أَوْ بَوْلٍ وَأَمَّا اسْتِقْبَالُ الْقِبْلَةِ فَلَا يَسْتَقْبِلُهَا كَأَنَّهُ لَمْ يَرَ فِي الصَّحْرَاءِ وَلَا فِي الْكُنُفِ أَنْ يَسْتَقْبِلَ الْقِبْلَةَ
ir mums teicis [Sa'id bin Abdurrahman Al Makhzumi], ir mums teicis [Sufyan bin Uyainah] no [Az Zuhri] no ['Atho` bin Yazid Al Laitsi] no [Abu Ayyub Al Anshari] viņš teica, Allāha vēstnesis sallallaahu 'alaihi wa Sallam teica: "Ja jūs izkārnāties, tad negriezieties pret Kiblu vai muguru pret to, neatkarīgi no tā, vai izkārnāties vai vēdera izeja ir maza. Bet pagriezieties uz austrumiem vai rietumiem." Abu Ayyub teica: "Kad mēs ieradāmies Sīrijā, mēs atradām, ka viņu tualetes ir uzceltas Kiblas virzienā, tāpēc mēs novērsāmies no viņiem un lūdzām Allāham piedošanu." Abu Isa teica: "Šajā nodaļā ir arī vēstures stāsti no Abdullah bin Al Harith bin Jaz`i Az Zubaidi un Ma'qil bin Abu Al Haitsam - pazīstams arī kā Ma'qil bin Abu Umamah -, Abu Hurairah un Suhail bin Hanif." Abu Isa teica: “Šajā nodaļā Abu Ajūba atstāstītais hadīts ir vislabākais un autentiskākais. Abu Ajūba vārds ir Halids bin Zaīds, savukārt Az Zuhri vārds ir Muhameds bin Muslims bin Ubaidullah bin Sjihabs Az Zuhri, viņa iesauka ir Abu Bakrs.” Abu Al Valīds Al Makki teica; Abu Abdullahs Muhameds bin bin Idriss Asy Syafi'i teica: “Pravieša (miers ar viņu) vārdu “sallaahu 'alaihi wa sallam 'Negriezieties pret Kiblu vai muguru, kad veicat vēdera izeju vai urinēšanu' vienīgā nozīme ir atklātā vietā. Tikmēr, ja atrodaties slēgtā ēkā, ir ērti pagriezties Kiblas virzienā. To teica arī Išaks bin Ibrahims. Tikmēr Ahmads bin Hanbals Rahimahullah teica: "Pravietis (miers viņam) atvieglojums pēc vēdera izejas vai urinēšanas bija pagriezt viņam muguru, savukārt skatiens pret viņu joprojām nav atļauts." It kā imāms Ahmads neatšķirtu skatienu pret Kiblu tuksnesī vai slēgtā ēkā.
Imam Tirmidzi : 9
حَدَّثَنَا مُحَمَّدُ بْنُ بَشَّارٍ وَمُحَمَّدُ بْنُ الْمُثَنَّى قَالَا حَدَّثَنَا وَهْبُ بْنُ جَرِيرٍ حَدَّثَنَا أَبِي عَنْ مُحَمَّدِ بْنِ إِسْحَقَ عَنْ أَبَانَ بْنِ صَالِحٍ عَنْ مُجَاهِدٍ عَنْ جَابِرِ بْنِ عَبْدِ اللَّهِ قَالَنَهَى النَّبِيُّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ أَنْ نَسْتَقْبِلَ الْقِبْلَةَ بِبَوْلٍ فَرَأَيْتُهُ قَبْلَ أَنْ يُقْبَضَ بِعَامٍ يَسْتَقْبِلُهَاوَفِي الْبَاب عَنْ أَبِي قَتَادَةَ وَعَائِشَةَ وَعَمَّارِ بْنِ يَاسِرٍ قَالَ أَبُو عِيسَى حَدِيثُ جَابِرٍ فِي هَذَا الْبَابِ حَدِيثٌ حَسَنٌ غَرِيبٌ
ir mums teicis [Muhameds bin Basjars] un [Muhameds bin Al Mutsanna] abi teica; ir mums teicis [Vahbs bin Džarirs] teica, ir mums teicis [mans tēvs] no [Muhameda bin Išaka], no [Abana bin Saliha], no [Mudžahida], no [Džabira bin Abdulas] viņš teica: “Pravietis (miers un svētība lai ir ar viņu) aizliedza urinēt, skatoties Kiblas virzienā, bet es viņu redzēju gadu pirms viņš nomira, skatoties Kiblas virzienā.” Šajā nodaļā ir arī Abu Katadas, Aisjas un Amara bin Jasira vēstures apraksts. Abu Isa teica: “Šajā nodaļā Džabira atstāstīta hadīts ir hasan gharib”.
Imam Tirmidzi : 10
وَقَدْ رَوَى هَذَا الْحَدِيثَ ابْنُ لَهِيعَةَ عَنْ أَبِي الزُّبَيْرِ عَنْ جَابِرٍ عَنْ أَبِي قَتَادَةَأَنَّهُ رَأَى النَّبِيَّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ يَبُولُ مُسْتَقْبِلَ الْقِبْلَةِحَدَّثَنَا بِذَلِكَ قُتَيْبَةُ حَدَّثَنَا ابْنُ لَهِيعَةَ وَحَدِيثُ جَابِرٍ عَنْ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ أَصَحُّ مِنْ حَدِيثِ ابْنِ لَهِيعَةَ وَابْنُ لَهِيعَةَ ضَعِيفٌ عِنْدَ أَهْلِ الْحَدِيثِ ضَعَّفَهُ يَحْيَى بْنُ سَعِيدٍ الْقَطَّانُ وَغَيْرُهُ مِنْ قِبَلِ حِفْظِهِ
Un šo hadītu ir atstāstījis [Ibn Lahi'ah] no [Abu Zubair], no [Džabira], no [Abu Katatadas], ka viņš reiz redzēja pravieti (miers un svētība viņam) sakām "alaihi wa Sallam" urinējam ar seju Kiblas virzienā. [Kataiba] mums to ir teicis, viņš teica: "Ibn Lahi'ah mums ir stāstījis". Un Džabira hadīts, ko atstāstīja pravietis (miers un svētība viņam) "alaihi wa Sallam", ir autentiskāks nekā Ibn Lahi'ah hadīts, jo Ibn Lahi'ah bija vājš cilvēks, saskaņā ar hadīsu ekspertiem, imāmu Jahju ibn Saīdu Al Katanu un citiem, kas to interpretēja no galvas.
Imam Tirmidzi : 11
حَدَّثَنَا هَنَّادٌ حَدَّثَنَا عَبْدَةُ بْنُ سُلَيْمَانَ عَنْ عُبَيْدِ اللَّهِ بْنِ عُمَرَ عَنْ مُحَمَّدِ بْنِ يَحْيَى بْنِ حَبَّانَ عَنْ عَمِّهِ وَاسِعِ بْنِ حَبَّانَ عَنْ ابْنِ عُمَرَ قَالَرَقِيتُ يَوْمًا عَلَى بَيْتِ حَفْصَةَ فَرَأَيْتُ النَّبِيَّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ عَلَى حَاجَتِهِ مُسْتَقْبِلَ الشَّامِ مُسْتَدْبِرَ الْكَعْبَةِقَالَ أَبُو عِيسَى هَذَا حَدِيثٌ حَسَنٌ صَحِيحٌ
[Hannads] mums ir stāstījis, teica, ir stāstījis [Abdah bin Sulaiman] no [Ubaidullah bin Umar], no [Muhammad bin Jahja bin Habban], no viņa tēvoča - [Wasi' bin Habban] - no [Ibn Umar] viņš teica: "Kādu dienu es uzkāpu Hafšahas mājas bēniņos, tad es redzēju pravieti sallaahu 'alaihi wa sallam' vēdera izeju, pagriezušos ar muguru pret Kaabu Sīrijas virzienā." Abu Isa teica: "Šis hadīts ir autentisks pēc ranga".
Imam Tirmidzi : 12
حَدَّثَنَا عَلِيُّ بْنُ حُجْرٍ أَخْبَرَنَا شَرِيكٌ عَنْ الْمِقْدَامِ بْنِ شُرَيْحٍ عَنْ أَبِيهِ عَنْ عَائِشَةَ قَالَتْمَنْ حَدَّثَكُمْ أَنَّ النَّبِيَّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ كَانَ يَبُولُ قَائِمًا فَلَا تُصَدِّقُوهُ مَا كَانَ يَبُولُ إِلَّا قَاعِدًاقَالَ وَفِي الْبَاب عَنْ عُمَرَ وَبُرَيْدَةَ وَعَبْدِ الرَّحْمَنِ بْنِ حَسَنَةَ قَالَ أَبُو عِيسَى حَدِيثُ عَائِشَةَ أَحْسَنُ شَيْءٍ فِي هَذَا الْبَابِ وَأَصَحُّ وَحَدِيثُ عُمَرَ إِنَّمَا رُوِيَ مِنْ حَدِيثِ عَبْدِ الْكَرِيمِ بْنِ أَبِي الْمُخَارِقِ عَنْ نَافِعٍ عَنْ ابْنِ عُمَرَ عَنْ عُمَرَ قَالَ رَآنِي النَّبِيُّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَأَنَا أَبُولُ قَائِمًا فَقَالَ يَا عُمَرُ لَا تَبُلْ قَائِمًا فَمَا بُلْتُ قَائِمًا بَعْدُ قَالَ أَبُو عِيسَى وَإِنَّمَا رَفَعَ هَذَا الْحَدِيثَ عَبْدُ الْكَرِيمِ بْنُ أَبِي الْمُخَارِقِ وَهُوَ ضَعِيفٌ عِنْدَ أَهْلِ الْحَدِيثِ ضَعَّفَهُ أَيُّوبُ السَّخْتِيَانِيُّ وَتَكَلَّمَ فِيهِ وَرَوَى عُبَيْدُ اللَّهِ عَنْ نَافِعٍ عَنْ ابْنِ عُمَرَ قَالَ قَالَ عُمَرُ رَضِيَ اللَّهُ عَنْهُ مَا بُلْتُ قَائِمًا مُنْذُ أَسْلَمْتُ وَهَذَا أَصَحُّ مِنْ حَدِيثِ عَبْدِ الْكَرِيمِ وَحَدِيثُ بُرَيْدَةَ فِي هَذَا غَيْرُ مَحْفُوظٍ وَمَعْنَى النَّهْيِ عَنْ الْبَوْلِ قَائِمًا عَلَى التَّأْدِيبِ لَا عَلَى التَّحْرِيمِ وَقَدْ رُوِيَ عَنْ عَبْدِ اللَّهِ بْنِ مَسْعُودٍ قَالَ إِنَّ مِنْ الْجَفَاءِ أَنْ تَبُولَ وَأَنْتَ قَائِمٌ
ir mums stāstījis [Ali Bin Hudžrs], ir mums stāstījis [Šariks] no [Al Miqdam bin Syuraih], no [viņa tēva], no [Aisjas], viņš teica: "Kas jums stāsta, ka pravietis (miers un svētība viņam) urinēja stāvot, neticiet viņam, jo viņš neurinēja, izņemot sēdus." Viņš saka: "Šajā nodaļā ir arī hadīsi no Umara draugiem Buraidas un Abdurrahmana bin Hasanah." Abu Isa teica: "Aisjas hadīss ir labākais un autentiskākais šajā nodaļā, savukārt Umara hadīss ir atstāstīts no Abdula Karima bin Abula Mukharika hadīsa, no Nafi, no Ibn Umara, no Umara, viņš teica; “Pravietis (miers viņam) reiz redzēja mani urinējam stāvus un teica: “Ak, Umar, neurinē stāvus!”, tāpēc pēc tam es vairs nekad neurinēju stāvus.” Abu Isa teica: “Vienīgais, kurš interpretēja šo hadīsu, bija Abduls Karims bin Abuls Mukhariks, un, pēc hadīsu ekspertu domām, viņš bija vājš cilvēks. Arī Abu Ajūbs As Sikhtijāni ir vājinājis un apspriedis to.” Ubaidullahs ir atstāstījis no Nafi, no Ibn Umāra, viņš teica; Umars Radliaallahu “anhu” teica: “Es nekad neesmu urinējis stāvus, kopš pievērsos islāmam.” Un šis hadīss ir autentiskāks nekā Abdula Karima hadīss, savukārt Buraidas hadīss šajā nodaļā nav mahfudz — nomodā. Tikmēr aizlieguma urinēt stāvus nozīme ir saistīta ar etiķeti, nevis ar aizliedzošu aizliegumu. Stāstījis no Abdulas bin Masūda, viņš teica: "Patiesībā tā ir slikta manieres, ja urinē stāvus."
Imam Tirmidzi : 13
حَدَّثَنَا هَنَّادٌ حَدَّثَنَا وَكِيعٌ عَنْ الْأَعْمَشِ عَنْ أَبِي وَائِلٍ عَنْ حُذَيْفَةَأَنَّ النَّبِيَّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ أَتَى سُبَاطَةَ قَوْمٍ فَبَالَ عَلَيْهَا قَائِمًا فَأَتَيْتُهُ بِوَضُوءٍ فَذَهَبْتُ لِأَتَأَخَّرَ عَنْهُ فَدَعَانِي حَتَّى كُنْتُ عِنْدَ عَقِبَيْهِ فَتَوَضَّأَ وَمَسَحَ عَلَى خُفَّيْهِقَالَ أَبُو عِيسَى و سَمِعْت الْجَارُودَ يَقُولُ سَمِعْتُ وَكِيعًا يُحَدِّثُ بِهَذَا الْحَدِيثِ عَنْ الْأَعْمَشِ ثُمَّ قَالَ وَكِيعٌ هَذَا أَصَحُّ حَدِيثٍ رُوِيَ عَنْ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فِي الْمَسْحِ و سَمِعْت أَبَا عَمَّارٍ الْحُسَيْنَ بْنَ حُرَيْثٍ يَقُولُ سَمِعْتُ وَكِيعًا فَذَكَرَ نَحْوَهُ قَالَ أَبُو عِيسَى وَهَكَذَا رَوَى مَنْصُورٌ وَعُبَيْدَةُ الضَّبِّيُّ عَنْ أَبِي وَائِلٍ عَنْ حُذَيْفَةَ مِثْلَ رِوَايَةِ الْأَعْمَشِ وَرَوَى حَمَّادُ بْنُ أَبِي سُلَيْمَانَ وَعَاصِمُ بْنُ بَهْدَلَةَ عَنْ أَبِي وَائِلٍ عَنْ الْمُغِيرَةِ بْنِ شُعْبَةَ عَنْ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَحَدِيثُ أَبِي وَائِلٍ عَنْ حُذَيْفَةَ أَصَحُّ وَقَدْ رَخَّصَ قَوْمٌ مِنْ أَهْلِ الْعِلْمِ فِي الْبَوْلِ قَائِمًا قَالَ أَبُو عِيسَى وَعَبِيدَةُ بْنُ عَمْرٍو السَّلْمَانِيُّ رَوَى عَنْهُ إِبْرَاهِيمُ النَّخَعِيُّ وَعَبِيدَةُ مِنْ كِبَارِ التَّابِعِينَ يُرْوَى عَنْ عَبِيدَةَ أَنَّهُ قَالَ أَسْلَمْتُ قَبْلَ وَفَاةِ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ بِسَنَتَيْنِ وَعُبَيْدَةُ الضَّبِّيُّ صَاحِبُ إِبْرَاهِيمَ هُوَ عُبَيْدَةُ بْنُ مُعَتِّبٍ الضَّبِّيُّ وَيُكْنَى أَبَا عَبْدِ الْكَرِيمِ
ir mums stāstījis [Hannads] teica, ir mums stāstījis [Wakī] no [Al A'masy] no [Abu Wa`il] no [Hudzaifah] teica: "Pravietis (miers ar viņu) reiz apmeklēja tautas atkritumu izgāztuvi un urinēja stāvus. Es mēģināju no viņa tikt prom, bet viņš mani pasauca, līdz biju viņam blakus, tad viņš nomazgājās un noslaucīja savu khuf." Abu Isa teica: "Es dzirdēju [Al Jarud] sakām: "Es dzirdēju [Wakī] stāstām šo hadīsu no [Al A'masy], pēc tam Vakī teica: "Šis ir visautentiskākais hadīss, ko atstāstījis pravietis (miers ar viņu) par khuf noslaucīšanu." Un es arī dzirdēju Abu Ammaru Al Huseinu bin Huraibu sakām: "Es dzirdēju Waki", un tad viņš teica to." Abu Isa teica: "Tāpat kā šis [Mansurs] un [Ubaidah Adl Dlabbi] stāstīts no [Abu Wa`il] no [Hudzaifah], kā stāstīja Al A'masy". [Hammad bin Abu Sulaiman] un [Ashim bin Bindah] arī stāstīja no [Abu Wa`il], no [Al Mughirah bin Syu'bah], no pravieša sallaahu 'alaihi wa Sallam'. Tikmēr Abu Wa`il hadīts no Hudzaifas ir autentiskākais hadīts. Daži zinātnieki ir atvieglojuši urinēšanu, stāvot. Abu Isa teica; 'Ibrahins An Nakha'i ir stāstījis no Abidah bin 'Amru As Salmani, un 'Abidah ir vecākais Tabi'in zinātnieks'. Ir stāstīts, ka Abida reiz teica; "Es pievērsos islāmam divus gadus pirms pravieša salaahu "alaihi wa Sallam" nāves. Tikmēr Ubaidah Adl Dlabbi bija Ibrahima draugs, proti, Ubaidah bin Mu'attib Adl Dlabbi, kurš tika saukts par Abu Abdul Karim'.
Imam Tirmidzi : 14
حَدَّثَنَا قُتَيْبَةُ بْنُ سَعِيدٍ حَدَّثَنَا عَبْدُ السَّلَامِ بْنُ حَرْبٍ الْمُلَائِيُّ عَنْ الْأَعْمَشِ عَنْ أَنَسٍ قَالَكَانَ النَّبِيُّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ إِذَا أَرَادَ الْحَاجَةَ لَمْ يَرْفَعْ ثَوْبَهُ حَتَّى يَدْنُوَ مِنْ الْأَرْضِقَالَ أَبُو عِيسَى هَكَذَا رَوَى مُحَمَّدُ بْنُ رَبِيعَةَ عَنْ الْأَعْمَشِ عَنْ أَنَسٍ هَذَا الْحَدِيثَ وَرَوَى وَكِيعٌ وَأَبُو يَحْيَى الْحِمَّانِيُّ عَنْ الْأَعْمَشِ قَالَ قَالَ ابْنُ عُمَرَ كَانَ النَّبِيُّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ إِذَا أَرَادَ الْحَاجَةَ لَمْ يَرْفَعْ ثَوْبَهُ حَتَّى يَدْنُوَ مِنْ الْأَرْضِ وَكِلَا الْحَدِيثَيْنِ مُرْسَلٌ وَيُقَالُ لَمْ يَسْمَعْ الْأَعْمَشُ مِنْ أَنَسٍ وَلَا مِنْ أَحَدٍ مِنْ أَصْحَابِ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَقَدْ نَظَرَ إِلَى أَنَسِ بْنِ مَالِكٍ قَالَ رَأَيْتُهُ يُصَلِّي فَذَكَرَ عَنْهُ حِكَايَةً فِي الصَّلَاةِ وَالْأَعْمَشُ اسْمُهُ سُلَيْمَانُ بْنُ مِهْرَانَ أَبُو مُحَمَّدٍ الْكَاهِلِيُّ وَهُوَ مَوْلًى لَهُمْ قَالَ الْأَعْمَشُ كَانَ أَبِي حَمِيلًا فَوَرَّثَهُ مَسْرُوقٌ
ir mums stāstījis [Kutaiba bin Sa'īda], ir mums stāstījis [Abdussalams bin Harbs Al Mula'i] no [Al A'masy] no [Anas], ka viņš teica: "Kad pravietis (miers ar viņu) gribēja nokārtoties, viņš nepacēla savu apģērbu, kamēr tas gandrīz nepieskārās zemei." Abu Isa teica: "Tā [Muhameds bin Rabi'ah] atstāstīja šo hadīsu no [Al A'masy], no [Anas]". Kamēr [Vakī] un [Abu Jahja Al Himmani] atstāstīja no [Al A'masy], viņš teica: "[Ibn Umars] teica: "Kad pravietis (miers ar viņu) gribēja nokārtoties, viņš nepacēla savu apģērbu, kamēr tas gandrīz nepieskārās zemei." Un šie divi hadīsi ir mursal. Tāpat tiek teikts, ka Al Amasy nedzirdēja neko no Anasa, ne arī no kāda no pravieša (miers un svētība viņam) līdzgaitniekiem. Viņš redzēja Anasu bin Maliku un teica: "Es redzēju Anasu lūdzam," tad viņš pieminēja viņa lūgšanu. Tikmēr Al Amash vārds bija Sulaimans bin Mihrans Abu Muhammads Al Kahili, un viņš bija bijušais Bani Kahili vergs. Al Amash teica: "Manam tēvam bija bērns, kurš vēl bija mātes miesās, un kuru mantoja Masruq."
Imam Tirmidzi : 15
حَدَّثَنَا مُحَمَّدُ بْنُ أَبِي عُمَرَ الْمَكِّيُّ حَدَّثَنَا سُفْيَانُ بْنُ عُيَيْنَةَ عَنْ مَعْمَرٍ عَنْ يَحْيَى بْنِ أَبِي كَثِيرٍ عَنْ عَبْدِ اللَّهِ بْنِ أَبِي قَتَادَةَ عَنْ أَبِيهِأَنَّ النَّبِيَّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ نَهَى أَنْ يَمَسَّ الرَّجُلُ ذَكَرَهُ بِيَمِينِهِوَفِي هَذَا الْبَاب عَنْ عَائِشَةَ وَسَلْمَانَ وَأبِي هُرَيْرَةَ وَسَهْلِ بْنِ حُنَيْفٍ قَالَ أَبُو عِيسَى هَذَا حَدِيثٌ حَسَنٌ صَحِيحٌ وَأَبُو قَتَادَةَ الْأَنْصَارِيُّ اسْمُهُ الْحَارِثُ بْنُ رِبْعِيٍّ وَالْعَمَلُ عَلَى هَذَا عِنْدَ عَامَّةِ أَهْلِ الْعِلْمِ كَرِهُوا الِاسْتِنْجَاءَ بِالْيَمِينِ
ir mums teicis [Muhameds bin Abu Umars Al Mekki] teica, ir mums teicis [Sufyan bin Uyainah] no [Ma'mar], no [Yahya bin Abu Katsir], no [Abdullah bin Abu Qatadah], no [viņa tēva] teica: "Pravietis (miers un svētība viņam) aizliedza vīrietim pieskarties saviem dzimumorgāniem ar labo roku". Šajā nodaļā ir arī Aisjas, Salmana, Abu Hureiras un Suhaila bin Hanifas stāsti. Abu Isa teica: "Šis hadīts ir autentisks." Tikmēr Abu Qatadah Al Ansari vārds ir Al Harith Ar Rib'i. Saskaņā ar zinātnieku ekspertu teikto, šī hadīta pielietojums ir tāds, ka ir atļauts veikt istinja` -cebok-, izmantojot labo roku.
Imam Tirmidzi : 16
حَدَّثَنَا هَنَّادٌ حَدَّثَنَا أَبُو مُعَاوِيَةَ عَنْ الْأَعْمَشِ عَنْ إِبْرَاهِيمَ عَنْ عَبْدِ الرَّحْمَنِ بْنِ يَزِيدَ قَالَ قِيلَ لِسَلْمَانَقَدْ عَلَّمَكُمْ نَبِيُّكُمْ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ كُلَّ شَيْءٍ حَتَّى الْخِرَاءَةَ فَقَالَ سَلْمَانُ أَجَلْ نَهَانَا أَنْ نَسْتَقْبِلَ الْقِبْلَةَ بِغَائِطٍ أَوْ بَوْلٍ وَأَنْ نَسْتَنْجِيَ بِالْيَمِينِ أَوْ أَنْ يَسْتَنْجِيَ أَحَدُنَا بِأَقَلَّ مِنْ ثَلَاثَةِ أَحْجَارٍ أَوْ أَنْ نَسْتَنْجِيَ بِرَجِيعٍ أَوْ بِعَظْمٍقَالَ أَبُو عِيسَى وَفِي الْبَاب عَنْ عَائِشَةَ وَخُزَيْمَةَ بْنِ ثَابِتٍ وَجَابِرٍ وَخَلَّادِ بْنِ السَّائِبِ عَنْ أَبِيهِ قَالَ أَبُو عِيسَى وَحَدِيثُ سَلْمَانَ فِي هَذَا الْبَابِ حَدِيثٌ حَسَنٌ صَحِيحٌ وَهُوَ قَوْلُ أَكْثَرِ أَهْلِ الْعِلْمِ مِنْ أَصْحَابِ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَمَنْ بَعْدَهُمْ رَأَوْا أَنَّ الِاسْتِنْجَاءَ بِالْحِجَارَةِ يُجْزِئُ وَإِنْ لَمْ يَسْتَنْجِ بِالْمَاءِ إِذَا أَنْقَى أَثَرَ الْغَائِطِ وَالْبَوْلِ وَبِهِ يَقُولُ الثَّوْرِيُّ وَابْنُ الْمُبَارَكِ وَالشَّافِعِيُّ وَأَحْمَدُ وَإِسْحَقُ
[Hannads] mums ir teicis, [Abu Mu'awiyah] no [Al A'masy] no [Ibrahima], no [Abdurrahmana bin Yazida] viņš ir teicis: "Vai jūsu pravietis (sallallaahu 'alaihi wa sallam) jums iemācīja visu, pat to, kā izkārnīties?" [Salmans] atbildēja: "Tieši tā, viņš mums aizliedza pagriezt seju pret Kiblu, kad izkārnāmies vai urinējam, veikt istinju ar labo roku un veikt istinju ar mazāk nekā trim akmeņiem, un veikt istinju, izmantojot dzīvnieku mēslus vai kaulus." Abu Isa teica: "Šajā nodaļā ir arī stāsts par Aisju, Khuzaimu bin Thabit, Džabiru, Khalladu Ibn As Sa'ibu no viņa tēva." Abu Isa teica: "Šajā nodaļā Salmana hadīts ir hasan autentisks, un tāds ir vairuma zinātnieku viedoklis no pravieša (miers un svētība viņam) līdzgaitnieku un to, kas nāca pēc viņa, vidus. Viņi uzskata, ka istindžas veikšana ar akmeni ir pietiekama, pat ja to neveic ar ūdeni, ja vien akmens ir spējis noņemt netīrumus." Šo viedokli pauž arī Ats Cauri, Ibnuls Mubārs, Asija Sjafi'i, Ahmads un Išaks."
Imam Tirmidzi : 17
حَدَّثَنَا هَنَّادٌ وَقُتَيْبَةُ قَالَا حَدَّثَنَا وَكِيعٌ عَنْ إِسْرَائِيلَ عَنْ أَبِي إِسْحَقَ عَنْ أَبِي عُبَيْدَةَ عَنْ عَبْدِ اللَّهِ قَالَخَرَجَ النَّبِيُّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ لِحَاجَتِهِ فَقَالَ الْتَمِسْ لِي ثَلَاثَةَ أَحْجَارٍ قَالَ فَأَتَيْتُهُ بِحَجَرَيْنِ وَرَوْثَةٍ فَأَخَذَ الْحَجَرَيْنِ وَأَلْقَى الرَّوْثَةَ وَقَالَ إِنَّهَا رِكْسٌقَالَ أَبُو عِيسَى وَهَكَذَا رَوَى قَيْسُ بْنُ الرَّبِيعِ هَذَا الْحَدِيثَ عَنْ أَبِي إِسْحَقَ عَنْ أَبِي عُبَيْدَةَ عَنْ عَبْدِ اللَّهِ نَحْوَ حَدِيثِ إِسْرَائِيلَ وَرَوَى مَعْمَرٌ وَعَمَّارُ بْنُ رُزَيْقٍ عَنْ أَبِي إِسْحَقَ عَنْ عَلْقَمَةَ عَنْ عَبْدِ اللَّهِ وَرَوَى زُهَيْرٌ عَنْ أَبِي إِسْحَقَ عَنْ عَبْدِ الرَّحْمَنِ بْنِ الْأَسْوَدِ عَنْ أَبِيهِ الْأَسْوَدِ بْنِ يَزِيدَ عَنْ عَبْدِ اللَّهِ وَرَوَى زَكَرِيَّا بْنُ أَبِي زَائِدَةَ عَنْ أَبِي إِسْحَقَ عَنْ عَبْدِ الرَّحْمَنِ بْنِ يَزِيدَ عَنْ الْأَسْوَدِ بْنِ يَزِيدَ عَنْ عَبْدِ اللَّهِ وَهَذَا حَدِيثٌ فِيهِ اضْطِرَابٌ حَدَّثَنَا مُحَمَّدُ بْنُ بَشَّارٍ الْعَبْدِيُّ حَدَّثَنَا مُحَمَّدُ بْنُ جَعْفَرٍ حَدَّثَنَا شُعْبَةُ عَنْ عَمْرِو بْنِ مُرَّةَ قَالَ سَأَلْتُ أَبَا عُبَيْدَةَ بْنَ عَبْدِ اللَّهِ هَلْ تَذْكُرُ مِنْ عَبْدِ اللَّهِ شَيْئًا قَالَ لَا قَالَ أَبُو عِيسَى سَأَلْتُ عَبْدَ اللَّهِ بْنَ عَبْدِ الرَّحْمَنِ أَيُّ الرِّوَايَاتِ فِي هَذَا الْحَدِيثِ عَنْ أَبِي إِسْحَقَ أَصَحُّ فَلَمْ يَقْضِ فِيهِ بِشَيْءٍ وَسَأَلْتُ مُحَمَّدًا عَنْ هَذَا فَلَمْ يَقْضِ فِيهِ بِشَيْءٍ وَكَأَنَّهُ رَأَى حَدِيثَ زُهَيْرٍ عَنْ أَبِي إِسْحَقَ عَنْ عَبْدِ الرَّحْمَنِ بْنِ الْأَسْوَدِ عَنْ أَبِيهِ عَنْ عَبْدِ اللَّهِ أَشْبَهَ وَوَضَعَهُ فِي كِتَابِ الْجَامِعِ قَالَ أَبُو عِيسَى وَأَصَحُّ شَيْءٍ فِي هَذَا عِنْدِي حَدِيثُ إِسْرَائِيلَ وَقَيْسٍ عَنْ أَبِي إِسْحَقَ عَنْ أَبِي عُبَيْدَةَ عَنْ عَبْدِ اللَّهِ لِأَنَّ إِسْرَائِيلَ أَثْبَتُ وَأَحْفَظُ لِحَدِيثِ أَبِي إِسْحَقَ مِنْ هَؤُلَاءِ وَتَابَعَهُ عَلَى ذَلِكَ قَيْسُ بْنُ الرَّبِيعِ قَالَ أَبُو عِيسَى و سَمِعْت أَبَا مُوسَى مُحَمَّدَ بْنَ الْمُثَنَّى يَقُولُ سَمِعْتُ عَبْدَ الرَّحْمَنِ بْنَ مَهْدِيٍّ يَقُولُ مَا فَاتَنِي الَّذِي فَاتَنِي مِنْ حَدِيثِ سُفْيَانَ الثَّوْرِيِّ عَنْ أَبِي إِسْحَقَ إِلَّا لِمَا اتَّكَلْتُ بِهِ عَلَى إِسْرَائِيلَ لِأَنَّهُ كَانَ يَأْتِي بِهِ أَتَمَّ قَالَ أَبُو عِيسَى وَزُهَيْرٌ فِي أَبِي إِسْحَقَ لَيْسَ بِذَاكَ لِأَنَّ سَمَاعَهُ مِنْهُ بِآخِرَةٍ قَالَ و سَمِعْت أَحْمَدَ بْنَ الْحَسَنِ التِّرْمِذِيَّ يَقُولُ سَمِعْتُ أَحْمَدَ بْنَ حَنْبَلٍ يَقُولُ إِذَا سَمِعْتَ الْحَدِيثَ عَنْ زَائِدَةَ وَزُهَيْرٍ فَلَا تُبَالِي أَنْ لَا تَسْمَعَهُ مِنْ غَيْرِهِمَا إِلَّا حَدِيثَ أَبِي إِسْحَقَ وَأَبُو إِسْحَقَ اسْمُهُ عَمْرُو بْنُ عَبْدِ اللَّهِ السَّبِيعِيُّ الْهَمْدَانِيُّ وَأَبُو عُبَيْدَةَ بْنُ عَبْدِ اللَّهِ بْنِ مَسْعُودٍ لَمْ يَسْمَعْ مِنْ أَبِيهِ وَلَا يُعْرَفُ اسْمُهُ
ir mums teicis [Hannads] un [Kutaiba] abi teica; ir mums teicis [Waki'] no [Izraēlas], no [Abu Išaka], no [Abu Ubaidas], no [Abdullahas], viņš teica, pravietis (sallallaahu 'alaihi wa Sallam) izgāja nokārtoties, viņš tad teica: "Atrodiet man trīs akmeņus," sacīja Abu Ubaids; "Tāpēc es viņam atnesu divus akmeņus un vienus kaltētus dzīvnieku mēslus, viņš paņēma divus akmeņus un nometa dzīvnieku mēslus un tad teica: "Patiešām, dzīvnieku mēsli ir nešķīsti". Abu Isa teica: "Lūk, kā [Qais bin Ar Rabi] atstāstīja šo hadītu no [Abu Išaka], no [Abu Ubaidas], no [Abdullahas], kā to atstāstīja Izraēls. [Ma'mars] un ['Ammars bin Ruzaiks] arī atstāstīja no [Abu Išaka], no [Alkamas], no [Abdullahas]. [Zuhairs] atstāstījis no [Abu Išaka], no [Abdurrahmana Ibnula Asvada], no viņa tēva - [Al Asvada bin Jāzida] -, no [Abdullaha]. Tomēr šajā hadītā ir neskaidrības. Mums ir teicis Muhameds bin Basidžars Al Abdi, mums ir teicis Muhameds bin Dža'fars, mums ir teicis sjū'bu no 'Amru bin Murras, viņš teica: "Vai tu atceries kaut ko no Abdullahas?" viņš atbildēja: "Nē". Abu Isa teica: "Es jautāju Abdullaham bin Abdurrahmanam; kurš stāstījums ir visautentiskākais Abu Išaka hadītā?" bet viņš neko neatbildēja. Un es arī jautāju Muhamedam, bet arī viņš nesniedza nekādu atbildi". Bija tā, it kā viņš redzētu, ka Zuhaira hadītā no Abu Išaka, no Abdurrahmana Ibnula Asvada, no viņa tēva, no Abdullahas ir līdzības, un tad viņš to ievietoja grāmatā Al Džami. Abu Isa teica; “Manuprāt, šajā nodaļā visautentiskākais ir Izraēlas un Abu Išaka, Abu Ubaidas un Abdullahas hadīts. Jo Izraēla ir spēcīgāka un iegaumē Abu Išaka hadītus nekā citi. To pastiprināja Kaiss bin Ar Rabi.” Abu Isa teica: “Es dzirdēju Abu Musu Muhammadu Ibnulu Mutsanu sakām; es dzirdēju Abdurrahmanu bin Mahdi sakām: “Tas man nav zudis, tāpat kā tas man ir zudis no Sufjana Atsauri, Abu Išaka hadīta, izņemot kaut ko, ko es turu Izraēlai, jo viņš to atstāstīja ar kaut ko pilnīgāku.” Abu Isa teica: “Zuhaira stāsts no Abu Išaka nav tāds, jo viņš to dzirdēja beigās.” Viņš teica: “Es dzirdēju Ahmadu Ibnulu Hasanu pie Turmudzi sakām; “Es dzirdēju Ahmadu bin Hanbalu sakām; "Ja dzirdat hadītu no Zaīdas un Zuhairas, tad esiet drošs, pat ja neesat to dzirdējis no neviena cita, izņemot hadītu no Abu Išaka, kamēr Abu Išaka vārds ir "Amru bin Abdullah As Sabi'i Al Hamdani", un Abu Ubaida bin Abdullah bin Mas'ud to nedzirdēja no sava tēva, un arī viņa vārds nav zināms".
Imam Tirmidzi : 18
حَدَّثَنَا هَنَّادٌ حَدَّثَنَا حَفْصُ بْنُ غِيَاثٍ عَنْ دَاوُدَ بْنِ أَبِي هِنْدٍ عَنْ الشَّعْبِيِّ عَنْ عَلْقَمَةَ عَنْ عَبْدِ اللَّهِ بْنِ مَسْعُودٍ قَالَقَالَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ لَا تَسْتَنْجُوا بِالرَّوْثِ وَلَا بِالْعِظَامِ فَإِنَّهُ زَادُ إِخْوَانِكُمْ مِنْ الْجِنِّوَفِي الْبَاب عَنْ أَبِي هُرَيْرَةَ وَسَلْمَانَ وَجَابِرٍ وَابْنِ عُمَرَ قَالَ أَبُو عِيسَى وَقَدْ رَوَى هَذَا الْحَدِيثَ إِسْمَعِيلُ بْنُ إِبْرَاهِيمَ وَغَيْرُهُ عَنْ دَاوُدَ بْنِ أَبِي هِنْدٍ عَنْ الشَّعْبِيِّ عَنْ عَلْقَمَةَ عَنْ عَبْدِ اللَّهِ أَنَّهُ كَانَ مَعَ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ لَيْلَةَ الْجِنِّ الْحَدِيثَ بِطُولِهِ فَقَالَ الشَّعْبِيُّ إِنَّ النَّبِيَّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ قَالَ لَا تَسْتَنْجُوا بِالرَّوْثِ وَلَا بِالْعِظَامِ فَإِنَّهُ زَادُ إِخْوَانِكُمْ مِنْ الْجِنِّ وَكَأَنَّ رِوَايَةَ إِسْمَعِيلَ أَصَحُّ مِنْ رِوَايَةِ حَفْصِ بْنِ غِيَاثٍ وَالْعَمَلُ عَلَى هَذَا الْحَدِيثِ عِنْدَ أَهْلِ الْعِلْمِ وَفِي الْبَاب عَنْ جَابِرٍ وَابْنِ عُمَرَ رَضِيَ اللَّهُ عَنْهُمَا
ir mums teicis [Hannads] teica, ir mums teicis [Hafšs bin Gijats] no [Davuda bin Abu Hinda], no [Aš Sja'bi], no [Alkamas], no [Abdulla bin Mas'uda], viņš teica: Rasulullah šallahu 'alaihi wa Sallam teica: "Neveiciet savus rituālus, izmantojot dzīvnieku mēslus un kaulus, jo tie patiesi ir jūsu brāļu no džinu ēdiens." Šajā nodaļā ir arī hadīsi no Abu Hureiras, Salmana, Džabira un Ibn Umara. Abu Isa teica: "[Ismails bin Ibrahims] un papildus atstāstīja šo hadīsu no [Davuda bin Abu Hinda], no [Aš Sja'bi], no [Alkamas], no [Abdullah], ka viņš bija kopā ar pravieti sallallaahu 'alaihi wa Sallam Lailatul Kadaras naktī hadīts ir garš." Ašsjabi teica, pravietis (miers viņam) teica: "Neēdiet kopā ar zemi un kauliem, jo patiesībā tā ir pārtika jūsu brāļiem no džiniem." Izskatās, ka Ismaila stāstītais hadīts ir autentiskāks nekā Hafša bin Gijatsa stāstītais. Zinātnieki praktizē šo hadītu. Un hadītā ir vēl viens hadīts, ko stāstīja Džabirs un Ibn Umars Radliaallahu 'anhuma'.
Imam Tirmidzi : 19
حَدَّثَنَا قُتَيْبَةُ وَمُحَمَّدُ بْنُ عَبْدِ الْمَلِكِ بْنِ أَبِي الشَّوَارِبِ الْبَصْرِيُّ قَالَا حَدَّثَنَا أَبُو عَوَانَةَ عَنْ قَتَادَةَ عَنْ مُعَاذَةَ عَنْ عَائِشَةَ قَالَتْمُرْنَ أَزْوَاجَكُنَّ أَنْ يَسْتَطِيبُوا بِالْمَاءِ فَإِنِّي أَسْتَحْيِيهِمْ فَإِنَّ رَسُولَ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ كَانَ يَفْعَلُهُوَفِي الْبَاب عَنْ جَرِيرِ بْنِ عَبْدِ اللَّهِ الْبَجَلِيِّ وَأَنَسٍ وَأَبِي هُرَيْرَةَ قَالَ أَبُو عِيسَى هَذَا حَدِيثٌ حَسَنٌ صَحِيحٌ وَعَلَيْهِ الْعَمَلُ عِنْدَ أَهْلِ الْعِلْمِ يَخْتَارُونَ الِاسْتِنْجَاءَ بِالْمَاءِ وَإِنْ كَانَ الِاسْتِنْجَاءُ بِالْحِجَارَةِ يُجْزِئُ عِنْدَهُمْ فَإِنَّهُمْ اسْتَحَبُّوا الِاسْتِنْجَاءَ بِالْمَاءِ وَرَأَوْهُ أَفْضَلَ وَبِهِ يَقُولُ سُفْيَانُ الثَّوْرِيُّ وَابْنُ الْمُبَارَكِ وَالشَّافِعِيُّ وَأَحْمَدُ وَإِسْحَقُ
ir mums teicis [Kutaiba] un [Muhameds bin Abduls Maliks bin Abu Asijs Sjavaribs Al Bašri] abi teica; ir mums teicis [Abu Avana] no [Kotadas], no [Mu'adzas], no [Aisjas] teica: "Pavēliet saviem vīriem šķīstīties ar ūdeni, man ir kauns par viņiem, patiešām Allāha vēstnesis (sallallaahu 'alaihi wa Sallam) to izdarīja". Šajā nodaļā ir arī hadīsi no Džarira bin Abdulas Al Badžali draugiem Anasa un Abu Hurairas. Abu Isa teica: "Šis hadīss ir hasan autentisks, un Ahlul Ilmi praktizē šo hadīsu, viņi izvēlas attīrīties ar ūdeni, pat ja viņi uzskata, ka ir pareizi attīrīties ar akmeņiem, un viņi dod priekšroku attīrīties ar ūdeni, jo uzskata to par svarīgāku." Šo viedokli pauda Sufjans Ats Cauri, Ibnuls Mubaraks, Sjafi'i, Ahmads un Išaks."
Imam Tirmidzi : 20
حَدَّثَنَا مُحَمَّدُ بْنُ بَشَّارٍ حَدَّثَنَا عَبْدُ الْوَهَّابِ الثَّقَفِيُّ عَنْ مُحَمَّدِ بْنِ عَمْرٍو عَنْ أَبِي سَلَمَةَ عَنْ الْمُغِيرَةِ بْنِ شُعْبَةَ قَالَكُنْتُ مَعَ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فِي سَفَرٍ فَأَتَى النَّبِيُّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ حَاجَتَهُ فَأَبْعَدَ فِي الْمَذْهَبِقَالَ وَفِي الْبَاب عَنْ عَبْدِ الرَّحْمَنِ بْنِ أَبِي قُرَادٍ وَأَبِي قَتَادَةَ وَجَابِرٍ وَيَحْيَى بْنِ عُبَيْدٍ عَنْ أَبِيهِ وَأَبِي مُوسَى وَابْنِ عَبَّاسٍ وَبِلَالِ بْنِ الْحَارِثِ قَالَ أَبُو عِيسَى هَذَا حَدِيثٌ حَسَنٌ صَحِيحٌ وَيُرْوَى عَنْ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ أَنَّهُ كَانَ يَرْتَادُ لِبَوْلِهِ مَكَانًا كَمَا يَرْتَادُ مَنْزِلًا وَأَبُو سَلَمَةَ اسْمُهُ عَبْدُ اللَّهِ بْنُ عَبْدِ الرَّحْمَنِ بْنِ عَوْفٍ الزُّهْرِيُّ
[Muhameds bin Basjars] mums ir stāstījis, [Abduls Vahābs Ats Cakafi] mums ir stāstījis no [Muhameda bin Amru], no [Abu Salamah], no [Al Mughirah bin Syu'bah], viņš teica: "Es biju kopā ar pravieti (miers un svētība viņam) ceļojumā, tad pravietis (miers un svētība viņam) nokārtoja savas vajadzības un devās uz tālāku vietu." Abu Isa teica: "Šajā nodaļā ir arī hadīsi no draugiem Abdurrahmana bin Abu Kuradas, Abu Katadas, Džabira, Jahjas bin Ubaīda no viņa tēva, Abu Musas, Ibn Abbasa un drauga Bilala bin Harita." Abu Isa teica: "Šis hadīss ir autentisks un to arī atstāstījis pravietis (miers un svētība viņam), ka viņš urinējot aizsedza pisuāru tā, kā to apsegtu māja." Un Abu Salamas vārds ir Abdulla bin Abdurrahmans bin 'Auf Az Zuhri'.