Revert to Islam, click here
ISLAM AL-HAQ: QURAN & HADITH
(The True Islam)
Free Download / Download

Imam Muslim (الامام مسلم) - 5362 Hadith

Hadith

Imam Muslim : 1

وَهُوَ الْأَثَرُ الْمَشْهُورُ عَنْ رَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ مَنْ حَدَّثَ عَنِّي بِحَدِيثٍ يُرَى أَنَّهُ كَذِبٌ فَهُوَ أَحَدُ الْكَاذِبِينَ حَدَّثَنَا أَبُو بَكْرِ بْنُ أَبِي شَيْبَةَ حَدَّثَنَا وَكِيعٌ عَنْ شُعْبَةَ عَنْ الْحَكَمِ عَنْ عَبْدِ الرَّحْمَنِ بْنِ أَبِي لَيْلَى عَنْ سَمُرَةَ بْنِ جُنْدَبٍ ح و حَدَّثَنَا أَبُو بَكْرِ بْنُ أَبِي شَيْبَةَ أَيْضًا حَدَّثَنَا وَكِيعٌ عَنْ شُعْبَةَ وَسُفْيَانَ عَنْ حَبِيبٍ عَنْ مَيْمُونِ بْنِ أَبِي شَبِيبٍ عَنْ الْمُغِيرَةِ بْنِ شُعْبَةَ قَالَا قَالَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ ذَلِكَ

Un jys beja slovonais Pesteitōja sallallaahu 'alaihi wasallam atsars: 'Kas nu manis stōsta hadisu, kas teik apgolvōts par melu, tod jys — stōsteitōjs — ir vīns nu tim meļdeitōjim'. Ir sacejs mums [Abu Bakrs bin Abu Sjaiba] ir sacejs mums [Vaki'] nu [Syu'bas] nu [al Hakama] nu [Abdurrahmana bin Abu Laila] nu [Samurys bin Jundaba]. -cytā stuostejumā tys ir pīmynāts- i tys ir ari stuosteits mums [Abu Bakrs bin Abu Sjaibahs] ir stuostejs [Vaki'] nu [Syu'bah] i [Sufjans] nu [Habiba] nu [Maimuna bin Abu Sjabiba] nu [al-Mughirah bin Sju'lahala 'saceja par jim obejim . tys'.

Hadith

Imam Muslim : 2

و حَدَّثَنَا أَبُو بَكْرِ بْنُ أَبِي شَيْبَةَ حَدَّثَنَا غُنْدَرٌ عَنْ شُعْبَةَ ح و حَدَّثَنَا مُحَمَّدُ بْنُ الْمُثَنَّى وَابْنُ بَشَّارٍ قَالَا حَدَّثَنَا مُحَمَّدُ بْنُ جَعْفَرٍ حَدَّثَنَا شُعْبَةُ عَنْ مَنْصُورٍ عَنْ رِبْعِيِّ بْنِ حِرَاشٍ أَنَّهُ سَمِعَ عَلِيًّا رَضِيَ اللَّهُ عَنْهُ يَخْطُبُ قَالَ قَالَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ لَا تَكْذِبُوا عَلَيَّ فَإِنَّهُ مَنْ يَكْذِبْ عَلَيَّ يَلِجْ النَّارَ

I ir sacejs mums [Abu Bakrs bin Abu Sjaibah] ir sacejs mums [Ghundars] nu [Syu'bas] -cytā stuostejumā tys ir pīmynāts- I ir sacejs mums [Muhameds bin al Mutsanna] i [Ibn Basyjars] obeji saceja, ir sacejs mums [Muhameds bin mums] [Masurbas nu [RSyu'fara] ir to] bin Hirasy], ka jis dzierdēja [Ali] sludynuošonu, jis saceja: „Allaha Viestneica (Allaha mīrs i svieteiba jam) saceja: „Naguļ munā vuordā, jo tys, kurs guļ munā vuordā, nūteikti īīs eļnē”.

Hadith

Imam Muslim : 3

و حَدَّثَنِي زُهَيْرُ بْنُ حَرْبٍ حَدَّثَنَا إِسْمَعِيلُ يَعْنِي ابْنَ عُلَيَّةَ عَنْ عَبْدِ الْعَزِيزِ بْنِ صُهَيْبٍ عَنْ أَنَسِ بْنِ مَالِكٍ أَنَّهُ قَالَ إِنَّهُ لَيَمْنَعُنِي أَنْ أُحَدِّثَكُمْ حَدِيثًا كَثِيرًا أَنَّ رَسُولَ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ قَالَ مَنْ تَعَمَّدَ عَلَيَّ كَذِبًا فَلْيَتَبَوَّأْ مَقْعَدَهُ مِنْ النَّارِ

Ir pascejs mums [Zuhairs bin Harbs] ir pascejs mums [Ismailam] - t.i., Ibn 'Ulaija - nu [Abdula Aziza bin Šuhaiba] nu [Anasa bin Malika], ka jis saceja: "Eistineibā, koč kas, kas maņ traucej pasceit jums daudzus hadisus, ir, ka Allaha Viestneica beja salla izdora melu munā vuordā, lai jis ījam sovu vītu nu eļnis''.

Hadith

Imam Muslim : 4

و حَدَّثَنَا مُحَمَّدُ بْنُ عُبَيْدٍ الْغُبَرِيُّ حَدَّثَنَا أَبُو عَوَانَةَ عَنْ أَبِي حَصِينٍ عَنْ أَبِي صَالِحٍ عَنْ أَبِي هُرَيْرَةَ قَالَ قَالَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ مَنْ كَذَبَ عَلَيَّ مُتَعَمِّدًا فَلْيَتَبَوَّأْ مَقْعَدَهُ مِنْ النَّارِ

Ir sacejis mums [Muhameds bin Ubaids al-Ghubari] ir sacejis mums [Abu Avana] nu [Abu Hašina] nu [Abu Saliha] nu [Abu Hurairah] jys saceja: "Allaha Viestneica sallallaahu 'alaihi vasallam saceja: "Kas guļ munā vōrdā, lai jys aizjam sovu seju".

Hadith

Imam Muslim : 5

و حَدَّثَنَا مُحَمَّدُ بْنُ عَبْدِ اللَّهِ بْنِ نُمَيْرٍ حَدَّثَنَا أَبِي حَدَّثَنَا سَعِيدُ بْنُ عُبَيْدٍ حَدَّثَنَا عَلِيُّ بْنُ رَبِيعَةَ قَالَ أَتَيْتُ الْمَسْجِدَ وَالْمُغِيرَةُ أَمِيرُ الْكُوفَةِ قَالَ فَقَالَ الْمُغِيرَةُ سَمِعْتُ رَسُولَ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ يَقُولُ إِنَّ كَذِبًا عَلَيَّ لَيْسَ كَكَذِبٍ عَلَى أَحَدٍ فَمَنْ كَذَبَ عَلَيَّ مُتَعَمِّدًا فَلْيَتَبَوَّأْ مَقْعَدَهُ مِنْ النَّارِ و حَدَّثَنِي عَلِيُّ بْنُ حُجْرٍ السَّعْدِيُّ حَدَّثَنَا عَلِيُّ بْنُ مُسْهِرٍ أَخْبَرَنَا مُحَمَّدُ بْنُ قَيْسٍ الْأَسْدِيُّ عَنْ عَلِيِّ بْنِ رَبِيعَةَ الْأَسَدِيِّ عَنْ الْمُغِيرَةِ بْنِ شُعْبَةَ عَنْ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ بِمِثْلِهِ وَلَمْ يَذْكُرْ إِنَّ كَذِبًا عَلَيَّ لَيْسَ كَكَذِبٍ عَلَى أَحَدٍ

Ir sacejs mums [Muhameds bin Abdullahs bin Numairs] ir sacejs mums [muns tāvs] ir sacejs mums [Sa'ids bin 'Ubaids] ir sacejs mums [Ali bin Rabi'ah] jis saceja: 'Es aizguoju iz mošeju, cikom al-Mughirahs, Kufys gubernators. Jys saceja: "Tod [al-Mughirah] saceja: "Es dzierdieju, kai Allaha Viestneica sallallaahu 'alaihi wasallam saceja: "Eistineibā, gulēt munā vōrdā nav tys pats, kas gulēt cyta vōrdā, kurs tīši guļ munā vōrdā, lai jys ījam sovu vītu nu eļnes". Un maņ ir saceits [Ali bin Hujrs kai Sa'di] ir saceits mums [Ali bin Muširs] ir saceits mums [Muhameds bin Kaiss al Asdi] nu [Ali bin Rabi'ah al Asdi] nu [al-Mughirah bin Syu'bah] nu Pesteituoja sallallaahu 'alaihi 'alaihi hasallam, na tikai saceit ar su. muns vuords nav tys pats, kas gulēt kaida vuordā'.

Hadith

Imam Muslim : 6

و حَدَّثَنَا عُبَيْدُ اللَّهِ بْنُ مُعَاذٍ الْعَنْبَرِيُّ حَدَّثَنَا أَبِي ح و حَدَّثَنَا مُحَمَّدُ بْنُ الْمُثَنَّى حَدَّثَنَا عَبْدُ الرَّحْمَنِ بْنُ مَهْدِيٍّ قَالَا حَدَّثَنَا شُعْبَةُ عَنْ خُبَيْبِ بْنِ عَبْدِ الرَّحْمَنِ عَنْ حَفْصِ بْنِ عَاصِمٍ قَالَ قَالَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ كَفَى بِالْمَرْءِ كَذِبًا أَنْ يُحَدِّثَ بِكُلِّ مَا سَمِعَ و حَدَّثَنَا أَبُو بَكْرِ بْنُ أَبِي شَيْبَةَ حَدَّثَنَا عَلِيُّ بْنُ حَفْصٍ حَدَّثَنَا شُعْبَةُ عَنْ خُبَيْبِ بْنِ عَبْدِ الرَّحْمَنِ عَنْ حَفْصِ بْنِ عَاصِمٍ عَنْ أَبِي هُرَيْرَةَ عَنْ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ بِمِثْلِ ذَلِكَ

Un ir sacejis mums [Ubaidullahs bin Mu'adzs al Anbari] ir sacejis mums [muns tāvs] -cytā stōstejumā tys ir pīmynāts-, un ir sacejis mums [Muhameds bin al Mutsanna] ir sacejis mums [Abdurrahmans bin Mahdi] obeji jī saceja, ir sacejis [Syu'barahs bi] nu [Khu'barahfns]. Ašims] jys saceja: "Rasulullahs šallalahu 'alaihi wasallams saceja: "Pīteik, lai cylvāks teik uzskateits par melu, ja jys stōsta vysu, kū ir dzērdējis". Ir sacejis mums [Abu Bakrs bin Abu Sjaiba] ir sacejis mums [Ali bin Hafšs] ir sacejis mums [Sjuba] nu [Khubaiba bin Abdurrahmana] nu [Hafša bin 'Ašima] nu [Abu Hurairahs] nu Pesteituoja sallallaahu 'alaihi wasallam ar tū pošu haditu'.

Hadith

Imam Muslim : 7

و حَدَّثَنِي مُحَمَّدُ بْنُ عَبْدِ اللَّهِ بْنِ نُمَيْرٍ وَزُهَيْرُ بْنُ حَرْبٍ قَالَا حَدَّثَنَا عَبْدُ اللَّهِ بْنُ يَزِيدَ قَالَ حَدَّثَنِي سَعِيدُ بْنُ أَبِي أَيُّوبَ قَالَ حَدَّثَنِي أَبُو هَانِئٍ عَنْ أَبِي عُثْمَانَ مُسْلِمِ بْنِ يَسَارٍ عَنْ أَبِي هُرَيْرَةَ عَنْ رَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ أَنَّهُ قَالَ سَيَكُونُ فِي آخِرِ أُمَّتِي أُنَاسٌ يُحَدِّثُونَكُمْ مَا لَمْ تَسْمَعُوا أَنْتُمْ وَلَا آبَاؤُكُمْ فَإِيَّاكُمْ وَإِيَّاهُمْ

Un ir sacejs mums [Muhameds bin Abdullahs bin Numairs] un [Zuhairs bin Harbs] obeji saceja, ir sacejs mums [Abdullahs bin Jazids] jys saceja, ir sacejs maņ [Sa'ids bin Abu Ajubs] jys saceja, ir sacejs maņ [Abu Hani'] nu [Abu Usmana Musuļma bin Jasara]. wasallam, ka jis saceja: — Byus cylvāki munys ummys beiguos, kas tev stuosteis hadisu, kuru tu nikod naasi dzierdiejs i ari tovi tāvi. Tai tu palīc tuoļuok i jī palīk tuoļuok'.

Hadith

Imam Muslim : 8

و حَدَّثَنِي حَرْمَلَةُ بْنُ يَحْيَى بْنِ عَبْدِ اللَّهِ بْنِ حَرْمَلَةَ بْنِ عِمْرَانَ التُّجِيبِيُّ قَالَ حَدَّثَنَا ابْنُ وَهْبٍ قَالَ حَدَّثَنِي أَبُو شُرَيْحٍ أَنَّهُ سَمِعَ شَرَاحِيلَ بْنَ يَزِيدَ يَقُولُ أَخْبَرَنِي مُسْلِمُ بْنُ يَسَارٍ أَنَّهُ سَمِعَ أَبَا هُرَيْرَةَ يَقُولُا قَالَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ يَكُونُ فِي آخِرِ الزَّمَانِ دَجَّالُونَ كَذَّابُونَ يَأْتُونَكُمْ مِنْ الْأَحَادِيثِ بِمَا لَمْ تَسْمَعُوا أَنْتُمْ وَلَا آبَاؤُكُمْ فَإِيَّاكُمْ وَإِيَّاهُمْ لَا يُضِلُّونَكُمْ وَلَا يَفْتِنُونَكُمْ

Ir sacejs maņ [Harmalahs bin Jahja bin Abdullahs bin Harmalahs bin Imrans at-Tudžibi], ka jis ir sacejs, ir sacejs mums [Ibn Vahbs], jis sacēja, ir sacejs mums [Abu Syuraih], ka jis dzierdēja [Šarahils bin Jazids] saceit, ir sacejs maņ [musulmaņam bin Jasaram] par Allahu [Thedzird], ka jis dzierdēja]. un Allaha svēteibas jam) saceja: "Byus Laika beigōs, Dajjala meļnīki jums atness hadisus, kurus jyus nikod naasi dzērdējuši un ari jūs tāvi nikod nav dzērdējuši. Tik palīc tuoļuok nu jim i palīc tuoļuok nu jim. Jī navar jūs maldynuot i navar jūs apvainuot’.

Hadith

Imam Muslim : 9

حَدَّثَنِي أَبُو خَيْثَمَةَ زُهَيْرُ بْنُ حَرْبٍ حَدَّثَنَا وَكِيعٌ عَنْ كَهْمَسٍ عَنْ عَبْدِ اللَّهِ بْنِ بُرَيْدَةَ عَنْ يَحْيَى بْنِ يَعْمَرَ ح و حَدَّثَنَا عُبَيْدُ اللَّهِ بْنُ مُعَاذٍ الْعَنْبَرِيُّ وَهَذَا حَدِيثُهُ حَدَّثَنَا أَبِي حَدَّثَنَا كَهْمَسٌ عَنْ ابْنِ بُرَيْدَةَ عَنْ يَحْيَى بْنِ يَعْمَرَ قَالَ كَانَ أَوَّلَ مَنْ قَالَ فِي الْقَدَرِ بِالْبَصْرَةِ مَعْبَدٌ الْجُهَنِيُّ فَانْطَلَقْتُ أَنَا وَحُمَيْدُ بْنُ عَبْدِ الرَّحْمَنِ الْحِمْيَرِيُّ حَاجَّيْنِ أَوْ مُعْتَمِرَيْنِ فَقُلْنَا لَوْ لَقِينَا أَحَدًا مِنْ أَصْحَابِ رَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فَسَأَلْنَاهُ عَمَّا يَقُولُ هَؤُلَاءِ فِي الْقَدَرِ فَوُفِّقَ لَنَا عَبْدُ اللَّهِ بْنُ عُمَرَ بْنِ الْخَطَّابِ دَاخِلًا الْمَسْجِدَ فَاكْتَنَفْتُهُ أَنَا وَصَاحِبِي أَحَدُنَا عَنْ يَمِينِهِ وَالْآخَرُ عَنْ شِمَالِهِ فَظَنَنْتُ أَنَّ صَاحِبِي سَيَكِلُ الْكَلَامَ إِلَيَّ فَقُلْتُ أَبَا عَبْدِ الرَّحْمَنِ إِنَّهُ قَدْ ظَهَرَ قِبَلَنَا نَاسٌ يَقْرَءُونَ الْقُرْآنَ وَيَتَقَفَّرُونَ الْعِلْمَ وَذَكَرَ مِنْ شَأْنِهِمْ وَأَنَّهُمْ يَزْعُمُونَ أَنْ لَا قَدَرَ وَأَنَّ الْأَمْرَ أُنُفٌ قَالَ فَإِذَا لَقِيتَ أُولَئِكَ فَأَخْبِرْهُمْ أَنِّي بَرِيءٌ مِنْهُمْ وَأَنَّهُمْ بُرَآءُ مِنِّي وَالَّذِي يَحْلِفُ بِهِ عَبْدُ اللَّهِ بْنُ عُمَرَ لَوْ أَنَّ لِأَحَدِهِمْ مِثْلَ أُحُدٍ ذَهَبًا فَأَنْفَقَهُ مَا قَبِلَ اللَّهُ مِنْهُ حَتَّى يُؤْمِنَ بِالْقَدَرِ ثُمَّ قَالَ حَدَّثَنِي أَبِي عُمَرُ بْنُ الْخَطَّابِ قَالَ بَيْنَمَا نَحْنُ عِنْدَ رَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ ذَاتَ يَوْمٍ إِذْ طَلَعَ عَلَيْنَا رَجُلٌ شَدِيدُ بَيَاضِ الثِّيَابِ شَدِيدُ سَوَادِ الشَّعَرِ لَا يُرَى عَلَيْهِ أَثَرُ السَّفَرِ وَلَا يَعْرِفُهُ مِنَّا أَحَدٌ حَتَّى جَلَسَ إِلَى النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فَأَسْنَدَ رُكْبَتَيْهِ إِلَى رُكْبَتَيْهِ وَوَضَعَ كَفَّيْهِ عَلَى فَخِذَيْهِ وَقَالَ يَا مُحَمَّدُ أَخْبِرْنِي عَنْ الْإِسْلَامِ فَقَالَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ الْإِسْلَامُ أَنْ تَشْهَدَ أَنْ لَا إِلَهَ إِلَّا اللَّهُ وَأَنَّ مُحَمَّدًا رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَتُقِيمَ الصَّلَاةَ وَتُؤْتِيَ الزَّكَاةَ وَتَصُومَ رَمَضَانَ وَتَحُجَّ الْبَيْتَ إِنْ اسْتَطَعْتَ إِلَيْهِ سَبِيلًا قَالَ صَدَقْتَ قَالَ فَعَجِبْنَا لَهُ يَسْأَلُهُ وَيُصَدِّقُهُ قَالَ فَأَخْبِرْنِي عَنْ الْإِيمَانِ قَالَ أَنْ تُؤْمِنَ بِاللَّهِ وَمَلَائِكَتِهِ وَكُتُبِهِ وَرُسُلِهِ وَالْيَوْمِ الْآخِرِ وَتُؤْمِنَ بِالْقَدَرِ خَيْرِهِ وَشَرِّهِ قَالَ صَدَقْتَ قَالَ فَأَخْبِرْنِي عَنْ الْإِحْسَانِ قَالَ أَنْ تَعْبُدَ اللَّهَ كَأَنَّكَ تَرَاهُ فَإِنْ لَمْ تَكُنْ تَرَاهُ فَإِنَّهُ يَرَاكَ قَالَ فَأَخْبِرْنِي عَنْ السَّاعَةِ قَالَ مَا الْمَسْئُولُ عَنْهَا بِأَعْلَمَ مِنْ السَّائِلِ قَالَ فَأَخْبِرْنِي عَنْ أَمَارَتِهَا قَالَ أَنْ تَلِدَ الْأَمَةُ رَبَّتَهَا وَأَنْ تَرَى الْحُفَاةَ الْعُرَاةَ الْعَالَةَ رِعَاءَ الشَّاءِ يَتَطَاوَلُونَ فِي الْبُنْيَانِ قَالَ ثُمَّ انْطَلَقَ فَلَبِثْتُ مَلِيًّا ثُمَّ قَالَ لِي يَا عُمَرُ أَتَدْرِي مَنْ السَّائِلُ قُلْتُ اللَّهُ وَرَسُولُهُ أَعْلَمُ قَالَ فَإِنَّهُ جِبْرِيلُ أَتَاكُمْ يُعَلِّمُكُمْ دِينَكُمْ حَدَّثَنِي مُحَمَّدُ بْنُ عُبَيْدٍ الْغُبَرِيُّ وَأَبُو كَامِلٍ الْجَحْدَرِيُّ وَأَحْمَدُ بْنُ عَبْدَةَ قَالُوا حَدَّثَنَا حَمَّادُ بْنُ زَيْدٍ عَنْ مَطَرٍ الْوَرَّاقِ عَنْ عَبْدِ اللَّهِ بْنِ بُرَيْدَةَ عَنْ يَحْيَى بْنِ يَعْمَرَ قَالَ لَمَّا تَكَلَّمَ مَعْبَدٌ بِمَا تَكَلَّمَ بِهِ فِي شَأْنِ الْقَدَرِ أَنْكَرْنَا ذَلِكَ قَالَ فَحَجَجْتُ أَنَا وَحُمَيْدُ بْنُ عَبْدِ الرَّحْمَنِ الْحِمْيَرِيُّ حَجَّةً وَسَاقُوا الْحَدِيثَ بِمَعْنَى حَدِيثِ كَهْمَسٍ وَإِسْنَادِهِ وَفِيهِ بَعْضُ زِيَادَةٍ وَنُقْصَانُ أَحْرُفٍ و حَدَّثَنِي مُحَمَّدُ بْنُ حَاتِمٍ حَدَّثَنَا يَحْيَى بْنُ سَعِيدٍ الْقَطَّانُ حَدَّثَنَا عُثْمَانُ بْنُ غِيَاثٍ حَدَّثَنَا عَبْدُ اللَّهِ بْنُ بُرَيْدَةَ عَنْ يَحْيَى بْنِ يَعْمَرَ وَحُمَيْدِ بْنِ عَبْدِ الرَّحْمَنِ قَالَا لَقِينَا عَبْدَ اللَّهِ بْنَ عُمَرَ فَذَكَرْنَا الْقَدَرَ وَمَا يَقُولُونَ فِيهِ فَاقْتَصَّ الْحَدِيثَ كَنَحْوِ حَدِيثِهِمْ عَنْ عُمَرَ رَضِيَ اللَّهُ عَنْهُ عَنْ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَفِيهِ شَيْءٌ مِنْ زِيَادَةٍ وَقَدْ نَقَصَ مِنْهُ شَيْئًا و حَدَّثَنِي حَجَّاجُ بْنُ الشَّاعِرِ حَدَّثَنَا يُونُسُ بْنُ مُحَمَّدٍ حَدَّثَنَا الْمُعْتَمِرُ عَنْ أَبِيهِ عَنْ يَحْيَى بْنِ يَعْمَرَ عَنْ ابْنِ عُمَرَ عَنْ عُمَرَ عَنْ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ بِنَحْوِ حَدِيثِهِمْ

Ir maņ sacejs [Abu Haitsama Zuhairs bin Harbs] ir sacejs mums [Vaki'] nu [Kahmas] nu [Abdullahs bin Buraidys] nu [Jahjis bin Ja'mara]. -cytā stuostejumā ir saceits- I ir sacejs mums [Ubaidullahs bin Mu'adzs al-'Anbari] i tys ir hadiss, ir sacejs mums [muns tāvs] ir sacejs mums [Kahmas] nu [Ibn Buraidas] nu [Jahja bin Ja'mara] jis saceja: 'Cylvāks, kurs pyrmū reizi apsprīde liktini, beja Marahi al-Huhand, 1992. g. Bin Abdurrahmans al-Himyari gōja uz hadžu voi umru, tod mes sacejom: "Ja mes satyktu kaidu nu Allaha Viestnīka bīdrim, tod mes jam pavaicōtu par kū jī saceja, kas saisteits ar liktini". Tai [Abdullahs bin Umars] tyka dūts taufiks -nu Allaha- par mums, cikom jis īguoja mošejā. Tod mes ar draugu jū konfrontējom. Vīns nu myusu beja pa labi, ūtrys pa kreisi. Tod es dūmōju, ka muns draugs maņ deleģēs sarunu, tōpēc es saceju: "O Abu Abdurrahman, teišam myusu prīškā pasarōda tauta, kas losa koranu un meklej zynōšonas un tod apgolvoj, ka nav liktiņa, un līta ir jauna - na pyrms tam ir liktiņs un Allaha zynōšonas -". Tai [Abdullahs bin Umars] atbiļdēja: "Kod tu satiksi šūs cylvākus, tod pasoki jim, ka es jūs atstuoju, un jī ​​mani atstōj." Un ar Tū, pi kura sūlej Allaha kolpi, ja kaids nu jums iztērēs zaltu kai Uhuda kolns, jō žāļsirdeiba nūteikti nabyus pījimta, cikom jys naticēs lobam un slyktajam liktiņam'. Jys saceja: "Tod jys sōce stōsteit hadisu un saceja: "Umars bin al-Khatthabs] saceja: "Reizi mes bejom pi Allaha Viestnīka sallallaahu 'alaihi wasallam sūplok, tod atnōce cylvāks, kura drēbes beja ļūti boltas, jō moti beja ļūti malni, un jō ceļōjumu nabeja radzami. Nivīns nu mums jū napazyna, cikom jys atnōce pi pravīša Šalallahu Alaihi Vasalama un atsaspīde ceļā uz pravīša Šalallahu Alaihi Vasalama ceļa, tod jys saceja: "O, Muhameds, pasoki maņ par islamu? Rasulullahs Sallallahu 'Alaihi Vasalams atbiļdēja: "Līcynoj, ka nav nivīna dīva -kam ir tīseibas byut pīlyugtam-, izjamūt Allahu un ka Muhameds ir Jō kolps un viestneica, īreikoj lyugšonas, moksoj zakatu un gavēj Ramadanu, kai ari izdora svātceļōjumu pi jō traveļa uz Baitullah, ja esi. Jis saceja: „Tev taisneiba”. Umars saceja: „Tai mes bejom par jū puorsteigti, partū ka jis par tū vaicuoja i apstyprynuoja”. Jis otkon vaicuoja: — Pasoki maņ par itū ticeibu? Jys atbiļdēja: "Tu tici Allaham, Jō eņgelim, Jō grōmotom, Jō Viestnīkim, Pādejai dīnai un lobam un slyktajam liktiņam". Jis saceja: „Tev taisneiba”. Jis vaicuoja: — Pastuosti par ihsanu? Jys atbiļdēja: "Tu pīlyudz Allahu tai, it kai Jū redz, tod, jo tu Jū naradz, tod Jys tevi redz". Jis otkon vaicuoja: — Kod byus pādejuo dīna? — Jys atbiļdēja: — Cylvāks, kurs teik praseits, nazyna lobōk par tū, kurs vaicoj. Jis vaicoj: — Tod pasoki maņ par zeimem? — Jis atbiļdēja: — Ja kolps pīdzymst sovam kungam bārnam, un tu redzi cylvāku, kurs ir bosom kōjom, plyks, nabadzeigs, kozu ganeņš, bet gūdynojās ceļtnīceibā. Tod jis aizguoja. Tai es vēļ beju puorsteigts tod jis saceja; — O, Umars, voi tu zyni, kas ir vaicōtōjs? Es atbiļdieju: „Allahs un Jō Viestneica zyna lobōk”. Jis saceja: „Tys ir Gabrieļs, jis atbrauce pi tevis, lai vuiceitu tevi par tovom religiskajom zynuošonom”. Ir stuostejis mums [Muhameds bin Ubaids al-Ghubari] i [Abu Kamils ​​al-Džahdari] i [Ahmads bin Abdahs], jī soka, ir stuostejis mums [Hamadam bin Jazidam] nu 1920. g. [Mathar al Warrak] nu [Abdulla bin Buraidas] nu [Jahja bin Ja'mara] jys saceja: 'Kod Ma'bads koč kū saceja, ka jys runōja par liktiņa lītu, tod mes tū nūlīdzem'. Jys otkon saceja: "Tod es izpiļdeju hadžu ar Humaidu bin Abdurrahmanu al-Himjari". Tod jī pīminēja hadisu ar Kahmas hadisa nūzeimi. Tymā ir daži papyldu i tryukstūšī burti. Un ir sacejis mums [Muhameds bin Hatims] ir sacejis mums [Jahja bin Sa'ids al Kathans] ir sacejis mums [Usmans bin Gijats] ir sacejis mums [Abdullahs bin Buraidahs] nu [Jahjas bin Ja'mara] un [Humaids bin Abdurrahmans] obeji jī saceja: 'Mes satykom Udullahs veirīšus. jōs uzskotu par tū, tod jys izstōsteja hadisu, kai jim beja nu [Umara] radiallahu 'anhuma nu pravīša sallallaahu 'alaihi wasallam, un tymā ir saskaiteišona un atjimšona'. Un ir sacejis mums [Hadžajs bin aš-Sjairs] ir sacejis mums [Junuss bin Muhameds] ir sacejis mums [al-Mu'tamirs] nu [sova tāva] nu [Jahja bin Ja'mara] nu [Ibn Umara] nu [Umara] nu Pesteituoja sallallaahu 'alaihi wasallam ar pīmārim par jūs ha'.

Hadith

Imam Muslim : 10

و حَدَّثَنَا أَبُو بَكْرِ بْنُ أَبِي شَيْبَةَ وَزُهَيْرُ بْنُ حَرْبٍ جَمِيعًا عَنْ ابْنِ عُلَيَّةَ قَالَ زُهَيْرٌ حَدَّثَنَا إِسْمَعِيلُ بْنُ إِبْرَاهِيمَ عَنْ أَبِي حَيَّانَ عَنْ أَبِي زُرْعَةَ بْنِ عَمْرِو بْنِ جَرِيرٍ عَنْ أَبِي هُرَيْرَةَ قَالَ كَانَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ يَوْمًا بَارِزًا لِلنَّاسِ فَأَتَاهُ رَجُلٌ فَقَالَ يَا رَسُولَ اللَّهِ مَا الْإِيمَانُ قَالَ أَنْ تُؤْمِنَ بِاللَّهِ وَمَلَائِكَتِهِ وَكِتَابِهِ وَلِقَائِهِ وَرُسُلِهِ وَتُؤْمِنَ بِالْبَعْثِ الْآخِرِ قَالَ يَا رَسُولَ اللَّهِ مَا الْإِسْلَامُ قَالَ الْإِسْلَامُ أَنْ تَعْبُدَ اللَّهَ وَلَا تُشْرِكَ بِهِ شَيْئًا وَتُقِيمَ الصَّلَاةَ الْمَكْتُوبَةَ وَتُؤَدِّيَ الزَّكَاةَ الْمَفْرُوضَةَ وَتَصُومَ رَمَضَانَ قَالَ يَا رَسُولَ اللَّهِ مَا الْإِحْسَانُ قَالَ أَنْ تَعْبُدَ اللَّهَ كَأَنَّكَ تَرَاهُ فَإِنَّكَ إِنْ لَا تَرَاهُ فَإِنَّهُ يَرَاكَ قَالَ يَا رَسُولَ اللَّهِ مَتَى السَّاعَةُ قَالَ مَا الْمَسْئُولُ عَنْهَا بِأَعْلَمَ مِنْ السَّائِلِ وَلَكِنْ سَأُحَدِّثُكَ عَنْ أَشْرَاطِهَا إِذَا وَلَدَتْ الْأَمَةُ رَبَّهَا فَذَاكَ مِنْ أَشْرَاطِهَا وَإِذَا كَانَتْ الْعُرَاةُ الْحُفَاةُ رُءُوسَ النَّاسِ فَذَاكَ مِنْ أَشْرَاطِهَا وَإِذَا تَطَاوَلَ رِعَاءُ الْبَهْمِ فِي الْبُنْيَانِ فَذَاكَ مِنْ أَشْرَاطِهَا فِي خَمْسٍ لَا يَعْلَمُهُنَّ إِلَّا اللَّهُ ثُمَّ تَلَا صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ { إِنَّ اللَّهَ عِنْدَهُ عِلْمُ السَّاعَةِ وَيُنَزِّلُ الْغَيْثَ وَيَعْلَمُ مَا فِي الْأَرْحَامِ وَمَا تَدْرِي نَفْسٌ مَاذَا تَكْسِبُ غَدًا وَمَا تَدْرِي نَفْسٌ بِأَيِّ أَرْضٍ تَمُوتُ إِنَّ اللَّهَ عَلِيمٌ خَبِيرٌ } قَالَ ثُمَّ أَدْبَرَ الرَّجُلُ فَقَالَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ رُدُّوا عَلَيَّ الرَّجُلَ فَأَخَذُوا لِيَرُدُّوهُ فَلَمْ يَرَوْا شَيْئًا فَقَالَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ هَذَا جِبْرِيلُ جَاءَ لِيُعَلِّمَ النَّاسَ دِينَهُمْ حَدَّثَنَا مُحَمَّدُ بْنُ عَبْدِ اللَّهِ بْنِ نُمَيْرٍ حَدَّثَنَا مُحَمَّدُ بْنُ بِشْرٍ حَدَّثَنَا أَبُو حَيَّانَ التَّيْمِيُّ بِهَذَا الْإِسْنَادِ مِثْلَهُ غَيْرَ أَنَّ فِي رِوَايَتِهِ إِذَا وَلَدَتْ الْأَمَةُ بَعْلَهَا يَعْنِي السَّرَارِيَّ

Un ir pastuostejs mums [Abu Bakrs bin Abu Sjaiba] un [Zuhairs bin Harbs] vysu nu [Ibn Ulajas], [Zuhairs] saceja, ir pastuostejs mums [Ismails bin Ibrahims] nu [Abu Hajajana] nu [Abu Zuraha bin Amru bin Džarira] nu [Abu Hurajas nu [Abu Huraijas] wasallam beja vīnu dīnu cylvāku klōtbyutnē, tod pi jō atnōce cylvāks, sokūt: „O Allaha Viestneica, kas ir ticeiba? Jys atbiļdēja: "Tu tici Allaham, Jō eņgelim, Jō grōmotai, tu tici Jō sasatikšonas gadejumam, tu tici Jō Viestnīkim, un tu tici pādejai augšamceļšonōs dīnai". Jys vaicōja: "O, Allaha Viestneica, kas ir islams? Jys atbiļdēja: "Islams ir tys, ka tu pīlyudz Allahu un nikō ar Jū nasaistej, veic obligatūs lyugšonas, moksoj obligatū zakatu un gavēsi Ramadana laikā." Jys otkon vaicōja: "O, Allaha Viestneica, kas ir ihsans?" Jys atbiļdēja: "Tu pīlyudz Allahu tai, it kai tu Jū redz, tod, jo tu Jū naradz, tod Jys tevi redz". Jys otkon vaicōja: "O, Allaha Viestneica, kod byus Augšamceļšonōs dīna?" — Jys atbiļdēja: — Nivīns, kurs par tū vaicoj, nazyna atbiļdi lobōk par tū, kurs vaicoj, bet es tev pastōsteišu par zeimem; tys ir, kod kolpyune pīdzymst sovam kungam. Tei ir vīna nu zeimem. -Ūtrkuort- ja plyks, bosom kuojom cylvāks kliust par ciļviecis vadeituoju. Tei ir vīna nu zeimem. -Trešais- ja kozu goni sasaceņšās vīns ar ūtru -ceļt- ākys. Tei ir vīna nu zeimem pīcōs zeimēs, nivīns tū nazyna, izjamūt Allahu,' tod jys sallallaahu 'alaihi wasallam skaiteja: '-Patīseibā Allahs, tikai pi Jō ir Tīsas dīnas zynōšona; un Jys ir Tys, Kurs syuta leitu, un zyna, kas ir dzemdē. Un nivīns navar zynōt – ar nūteikteibu – kū Jys reit dareis. I nivīns navar zynuot, kur iz zemis jis nūmiers. Patīseibā Allahs ir Vysu Zynūšs, Vysu Zynūšs-' -Qs. Lukmans: 34-. Tod cylvāks otkon aizguoja. Tai Pesteitōjs saceja: "Sauc cylvāku atpakaļ pi manis". Tai jī otkon suoce zvaneit, bet nikuo naredzēja. Tai rasullahs sacēja: "Tys ir Džibrils, jys atnōce, lai mōceitu cylvākus par jūs ticeibu". Ir sacejs mums [Muhameds bin Abdullahs bin Numairs] ir sacejs [Muhameds bin Bisyr] ir sacejs mums [Abu Hayyan at-Taimi] ar itū sanadu taidu hadisu, tikai stuostejumā ir teikums, 'Kod kolpuotuojis dzemdej sovim veirim, t.i., concunes'.

Hadith

Imam Muslim : 11

حَدَّثَنِي زُهَيْرُ بْنُ حَرْبٍ حَدَّثَنَا جَرِيرٌ عَنْ عُمَارَةَ وَهُوَ ابْنُ الْقَعْقَاعِ عَنْ أَبِي زُرْعَةَ عَنْ أَبِي هُرَيْرَةَ قَالَ قَالَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ سَلُونِي فَهَابُوهُ أَنْ يَسْأَلُوهُ فَجَاءَ رَجُلٌ فَجَلَسَ عِنْدَ رُكْبَتَيْهِ فَقَالَ يَا رَسُولَ اللَّهِ مَا الْإِسْلَامُ قَالَ لَا تُشْرِكُ بِاللَّهِ شَيْئًا وَتُقِيمُ الصَّلَاةَ وَتُؤْتِي الزَّكَاةَ وَتَصُومُ رَمَضَانَ قَالَ صَدَقْتَ قَالَ يَا رَسُولَ اللَّهِ مَا الْإِيمَانُ قَالَ أَنْ تُؤْمِنَ بِاللَّهِ وَمَلَائِكَتِهِ وَكِتَابِهِ وَلِقَائِهِ وَرُسُلِهِ وَتُؤْمِنَ بِالْبَعْثِ وَتُؤْمِنَ بِالْقَدَرِ كُلِّهِ قَالَ صَدَقْتَ قَالَ يَا رَسُولَ اللَّهِ مَا الْإِحْسَانُ قَالَ أَنْ تَخْشَى اللَّهَ كَأَنَّكَ تَرَاهُ فَإِنَّكَ إِنْ لَا تَكُنْ تَرَاهُ فَإِنَّهُ يَرَاكَ قَالَ صَدَقْتَ قَالَ يَا رَسُولَ اللَّهِ مَتَى تَقُومُ السَّاعَةُ قَالَ مَا الْمَسْئُولُ عَنْهَا بِأَعْلَمَ مِنْ السَّائِلِ وَسَأُحَدِّثُكَ عَنْ أَشْرَاطِهَا إِذَا رَأَيْتَ الْمَرْأَةَ تَلِدُ رَبَّهَا فَذَاكَ مِنْ أَشْرَاطِهَا وَإِذَا رَأَيْتَ الْحُفَاةَ الْعُرَاةَ الصُّمَّ الْبُكْمَ مُلُوكَ الْأَرْضِ فَذَاكَ مِنْ أَشْرَاطِهَا وَإِذَا رَأَيْتَ رِعَاءَ الْبَهْمِ يَتَطَاوَلُونَ فِي الْبُنْيَانِ فَذَاكَ مِنْ أَشْرَاطِهَا فِي خَمْسٍ مِنْ الْغَيْبِ لَا يَعْلَمُهُنَّ إِلَّا اللَّهُ ثُمَّ قَرَأَ { إِنَّ اللَّهَ عِنْدَهُ عِلْمُ السَّاعَةِ وَيُنَزِّلُ الْغَيْثَ وَيَعْلَمُ مَا فِي الْأَرْحَامِ وَمَا تَدْرِي نَفْسٌ مَاذَا تَكْسِبُ غَدًا وَمَا تَدْرِي نَفْسٌ بِأَيِّ أَرْضٍ تَمُوتُ إِنَّ اللَّهَ عَلِيمٌ خَبِيرٌ } قَالَ ثُمَّ قَامَ الرَّجُلُ فَقَالَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ رُدُّوهُ عَلَيَّ فَالْتُمِسَ فَلَمْ يَجِدُوهُ فَقَالَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ هَذَا جِبْرِيلُ أَرَادَ أَنْ تَعَلَّمُوا إِذْ لَمْ تَسْأَلُوا

Ir sacejis mums [Zuhairs bin Harbs] ir sacejis mums [Džarirs] nu [Umaras] - proti, Ibn al-Ka'ka' - nu [Abu Zuraha] nu [Abu Hurairahs] jys saceja: "Rasulullahs sallallaahu 'alaihi wasallams saceja: "Tu maņ vaicoj". Bet jī beiduos un nagribēja jam praseit. Tai cylvāks atgōja un sēdēja jō ceļagolu prīškā, cylvāks vaicōja: "O Allaha Viestneica, kas ir islams? Jys atbiļdēja: "Islams ir tys, ka tu nasaistej partnerus ar Allahu ar kū, nadora lyugšonas, moksoj zakatu un Ramadana laikā nagavēj." Jis saceja: „Tev taisneiba”. Tod jys otkon vaicōja: "O, Allaha Viestneica, kas ir ticeiba? Jys atbiļdēja: "Tu tici Allaham, Jō eņgelim, Jō grōmotai, tici Jō sasatikšonas gadejumam, tici Jō Viestnīkim, un tu tici Augšamceļšonōs dīnai un tici vysu liktiņam". Jis saceja: „Tev taisneiba”. Tod jys otkon vaicōja: "O, Allaha Viestneica, kas ir ihsans?" Jys atbiļdēja: "Tu beistās nu -khasyyah- Allaha, it kai tu Jū redz, tod, ja tu Jū naradz, tod pateišam Jys tevi redz". Jis saceja: „Tev taisneiba”. Tod jys otkon vaicōja: "O, Allaha Viestneica, kod byus Tīsas dīna?" — Jys atbiļdēja: — Nivīns, kurs par tū vaicoj, nazyna atbiļdi lobōk par tū, kurs vaicoj, bet es tev pastōsteišu par zeimem; tys ir, kod tu redzi, kai verdze dzemdej sovam kungam. Tei ir vīna nu zeimem. -Ūtrkuort- ja redzi, ka bosom kuojom, kurls, glupuoks cylvāks kliust par -cylvāku- vadeituoju iz zemis. Tei ir vīna nu zeimem. -Trešais- ja redzi kozu gonu sasaceņšūt vīns ar ūtru iz augstumim -ceļt- ākuos. Tei ir vīna nu zeimem pīcōs okultacijas zeimēs, nivīns tū nazyna, izjamūt Allahu,' tod jys skaiteja: '-Patīši Allahs, tikai pi Jō ir Tīsas dīnas zynōšona; un Jys ir Tys, Kurs syuta leitu, un zyna, kas ir dzemdē. Un nivīns navar zynōt – ar nūteikteibu – kū Jys reit dareis. I nivīns navar zynuot, kur iz zemis jis nūmiers. Patīseibā Allahs ir Vysu Zynūšs, Vysu Zynūšs-' -Qs. Lukmans: 34-. Tod cylvāks pīsacēle - atsakōpe -, tod Pesteitōjs sallallaahu 'alaihi wasallam saceja: "Sauc jū pi manis! — Tai jū meklēja, bet jī jū naatroda. Tai rasullahs sacēja: "Šys cylvāks ir Džibrils, kurs gryb, lai tu mōceitu -reliģiju-, jo tu naprosi".

Hadith

Imam Muslim : 12

حَدَّثَنَا قُتَيْبَةُ بْنُ سَعِيدِ بْنِ جَمِيلِ بْنِ طَرِيفِ بْنِ عَبْدِ اللَّهِ الثَّقَفِيُّ عَنْ مَالِكِ بْنِ أَنَسٍ فِيمَا قُرِئَ عَلَيْهِ عَنْ أَبِي سُهَيْلٍ عَنْ أَبِيهِ أَنَّهُ سَمِعَ طَلْحَةَ بْنَ عُبَيْدِ اللَّهِ يَقُولُا جَاءَ رَجُلٌ إِلَى رَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ مِنْ أَهْلِ نَجْدٍ ثَائِرُ الرَّأْسِ نَسْمَعُ دَوِيَّ صَوْتِهِ وَلَا نَفْقَهُ مَا يَقُولُ حَتَّى دَنَا مِنْ رَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فَإِذَا هُوَ يَسْأَلُ عَنْ الْإِسْلَامِ فَقَالَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ خَمْسُ صَلَوَاتٍ فِي الْيَوْمِ وَاللَّيْلَةِ فَقَالَ هَلْ عَلَيَّ غَيْرُهُنَّ قَالَ لَا إِلَّا أَنْ تَطَّوَّعَ وَصِيَامُ شَهْرِ رَمَضَانَ فَقَالَ هَلْ عَلَيَّ غَيْرُهُ فَقَالَ لَا إِلَّا أَنْ تَطَّوَّعَ وَذَكَرَ لَهُ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ الزَّكَاةَ فَقَالَ هَلْ عَلَيَّ غَيْرُهَا قَالَ لَا إِلَّا أَنْ تَطَّوَّعَ قَالَ فَأَدْبَرَ الرَّجُلُ وَهُوَ يَقُولُ وَاللَّهِ لَا أَزِيدُ عَلَى هَذَا وَلَا أَنْقُصُ مِنْهُ فَقَالَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ أَفْلَحَ إِنْ صَدَقَ حَدَّثَنِي يَحْيَى بْنُ أَيُّوبَ وَقُتَيْبَةُ بْنُ سَعِيدٍ جَمِيعًا عَنْ إِسْمَعِيلَ بْنِ جَعْفَرٍ عَنْ أَبِي سُهَيْلٍ عَنْ أَبِيهِ عَنْ طَلْحَةَ بْنِ عُبَيْدِ اللَّهِ عَنْ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ بِهَذَا الْحَدِيثِ نَحْوَ حَدِيثِ مَالِكٍ غَيْرَ أَنَّهُ قَالَ فَقَالَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ أَفْلَحَ وَأَبِيهِ إِنْ صَدَقَ أَوْ دَخَلَ الْجَنَّةَ وَأَبِيهِ إِنْ صَدَقَ

Mums ir saceits [Kutaiba bin Sa'ids bin Džamils bin Tarifs bin Abdullahs ats-Tsakafi] nu [Malika bin Anasa] stuostejumā, kas tyka skaiteits puori jam, nu [Abu Suhaila] nu [juo tāva], ka jis dzierdēja [Talhah bin Ubaidullahs] saceit par hameir, kurs nu tautys. Rasulullahs, mes dzierdējom juo bolsa švuorbys, bet mes navarējom saprast nikuo, kū jis saceja. saceit tū, cikom jis beja tyvs rasullaham, izaruodeja, ka jis vaicoj par islamu. Tai Rasulullahs atbiļdēja: "Islams ir lyugšona pīcas reizes dīnā un naktī". 132 aglona.ekstra.lv Jys otkon vaicōja: — Voi maņ vēļ ir pīnōkumi bez Jō? Jys atbiļdēja: — Nā, ja viņ Ramadana laikā naizpiļdeisi sunnys lyugšonas un gavēsi. Jis vaicuoja: „Voi maņ vēļ ir pīnuokumi bez Jō? Jys atbiļdēja: "Nā, ja viņ tu naīvāroj sunnys gavēni, un Allaha Viestneica sallallaahu 'alaihi wasallam pīmiņ jam zakata pīnōkumu". 132 aglona.ekstra.lv Jys otkon vaicōja: — Voi maņ vēļ ir pīnōkumi bez Jō? — Jis atbiļdēja: — Nā, ka viņ tu nadori sunnys žāļsirdeibu. Teiciejs saceja: "Tod cylvāks atsauce sovu atvaļinōjumu, cikom jys saceja: "Par Allahu, es napīlikšu vairōk par šū un naatjimšu nu tō". Tai Pesteitōjs sac. Ir pastuostejs mums [Jahja bin Ajuba] i [Kutaiba bin Sa'ida] vysu nu [Ismaila bin Dža'fara] nu [Abu Suhaila] nu [sova tāva] nu [Talha bin Ubaidullah] nu Pesteituoja sallallaahu 'alaihi wasallam ar itū hadisu kai Malika heillaha 'Tealahi sacēja haditu, . wasallam saceja: 'Jis byus laimeigs, -tāva deļ- ja jam ir taisneiba', voi jis īīs dabasūs, -tāva deļ- ja jam ir taisneiba''.

Hadith

Imam Muslim : 13

حَدَّثَنِي عَمْرُو بْنُ مُحَمَّدِ بْنِ بُكَيْرٍ النَّاقِدُ حَدَّثَنَا هَاشِمُ بْنُ الْقَاسِمِ أَبُو النَّضْرِ حَدَّثَنَا سُلَيْمَانُ بْنُ الْمُغِيرَةِ عَنْ ثَابِتٍ عَنْ أَنَسِ بْنِ مَالِكٍ قَالَ نُهِينَا أَنْ نَسْأَلَ رَسُولَ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ عَنْ شَيْءٍ فَكَانَ يُعْجِبُنَا أَنْ يَجِيءَ الرَّجُلُ مِنْ أَهْلِ الْبَادِيَةِ الْعَاقِلُ فَيَسْأَلَهُ وَنَحْنُ نَسْمَعُ فَجَاءَ رَجُلٌ مِنْ أَهْلِ الْبَادِيَةِ فَقَالَ يَا مُحَمَّدُ أَتَانَا رَسُولُكَ فَزَعَمَ لَنَا أَنَّكَ تَزْعُمُ أَنَّ اللَّهَ أَرْسَلَكَ قَالَ صَدَقَ قَالَ فَمَنْ خَلَقَ السَّمَاءَ قَالَ اللَّهُ قَالَ فَمَنْ خَلَقَ الْأَرْضَ قَالَ اللَّهُ قَالَ فَمَنْ نَصَبَ هَذِهِ الْجِبَالَ وَجَعَلَ فِيهَا مَا جَعَلَ قَالَ اللَّهُ قَالَ فَبِالَّذِي خَلَقَ السَّمَاءَ وَخَلَقَ الْأَرْضَ وَنَصَبَ هَذِهِ الْجِبَالَ آللَّهُ أَرْسَلَكَ قَالَ نَعَمْ قَالَ وَزَعَمَ رَسُولُكَ أَنَّ عَلَيْنَا خَمْسَ صَلَوَاتٍ فِي يَوْمِنَا وَلَيْلَتِنَا قَالَ صَدَقَ قَالَ فَبِالَّذِي أَرْسَلَكَ آللَّهُ أَمَرَكَ بِهَذَا قَالَ نَعَمْ قَالَ وَزَعَمَ رَسُولُكَ أَنَّ عَلَيْنَا زَكَاةً فِي أَمْوَالِنَا قَالَ صَدَقَ قَالَ فَبِالَّذِي أَرْسَلَكَ آللَّهُ أَمَرَكَ بِهَذَا قَالَ نَعَمْ قَالَ وَزَعَمَ رَسُولُكَ أَنَّ عَلَيْنَا صَوْمَ شَهْرِ رَمَضَانَ فِي سَنَتِنَا قَالَ صَدَقَ قَالَ فَبِالَّذِي أَرْسَلَكَ آللَّهُ أَمَرَكَ بِهَذَا قَالَ نَعَمْ قَالَ وَزَعَمَ رَسُولُكَ أَنَّ عَلَيْنَا حَجَّ الْبَيْتِ مَنْ اسْتَطَاعَ إِلَيْهِ سَبِيلًا قَالَ صَدَقَ قَالَ ثُمَّ وَلَّى قَالَ وَالَّذِي بَعَثَكَ بِالْحَقِّ لَا أَزِيدُ عَلَيْهِنَّ وَلَا أَنْقُصُ مِنْهُنَّ فَقَالَ النَّبِيُّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ لَئِنْ صَدَقَ لَيَدْخُلَنَّ الْجَنَّةَ حَدَّثَنِي عَبْدُ اللَّهِ بْنُ هَاشِمٍ الْعَبْدِيُّ حَدَّثَنَا بَهْزٌ حَدَّثَنَا سُلَيْمَانُ بْنُ الْمُغِيرَةِ عَنْ ثَابِتٍ قَالَ قَالَ أَنَسٌ كُنَّا نُهِينَا فِي الْقُرْآنِ أَنْ نَسْأَلَ رَسُولَ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ عَنْ شَيْءٍ وَسَاقَ الْحَدِيثَ بِمِثْلِهِ

Ir sacejs mums [Amru bin Muhameds bin Bukairs an-Nakids] ir sacejs mums [Hasims bin al-Kasims Abu an-Nadlrs] ir sacejs mums [Sulaimans bin al-Mugirahs] nu [Tsabita] nu [Anasa bin Malika] jis saceja: "Mes tykom traucāti nu koč kuo 'Allahala Saihila, vaicuot . proti myusu apbreina par cylvāka īsarasšonu nu tuksneša īdzeivōtōjim, kurs beja gudrs -inteligents-, tod jys vaicōja, cikom mes tū dzērdējom, tod atnōce cylvāks nu tuksneša tautas un saceja: „O Muhameds, tovs viestneica atnōce pi mums, tod pretendēja par mums, ka tu apgolvōji, ka tevi syuteja Allahs”. Rasulullahs atbiļdēja: — Tys ir pareizi. Jis vaicuoja: „Kas radeja dabasus? — Rasulullahs atbiļdēja: — Allahs. Jis vaicuoja: „Kas radeja zemi? — Rasulullahs atbiļdēja: — Allahs. 132 aglona.ekstra.lv Jys vaicōja: "Kas nūdybynōja šūs kolnus un radeja tymūs vysu, kū Jys radeja?" — Jis atbiļdēja: „Allahs”. Jys vaicōja: "Taitod ar tū, kurs radeja dabasus, radeja zemi un nūdybynōja šūs kolnus, voi tys ir Allahs, kurs jūs syuteja? — Jis atbiļdēja: — Jā. Jis vaicuoja: „Jūs viestneica apgolvoj, ka mums ir pīnuokums lyugtīs pīcys reizis dīnā i naktī, -voi tys ir taisneiba-? — Jis atbiļdēja: — Tai ir. Jys vaicōja: "Par Tū, kurs tevi syuteja, voi Allahs tev pavēlēja tū dareit?" — Jis atbiļdēja: — Jā. Jis vaicuoja: „Jūs viestneica apgolvoj, ka gruomotā ir obligati kotru godu gavēt Ramadlanu, – voi tys ir taisneiba –? — Jis atbiļdēja: — Jā. Jys vaicōja: "Par Tū, kurs tevi syuteja, voi Allahs tev pavēlēja tū dareit?" — Jis atbiļdēja: — Jā. Jis vaicuoja: „Jūs viestneica apgolvoj, ka mums ir pīnuokums veikt hadžu deļ tim nu myusu, kas var īt pa Juo ceļu, -voi tys ir patīseiba-? — Jis atbiļdēja: — Jā, tai ir. Tod jys pasagrīze un saceja: „Par Tū, kurs tevi syuteja ar patīseibu, es šam pīnōkumam napīvīnōšu un nu tō naatjimšu”. Tai Pesteitōjs sallallaahu 'alaihi wasallam saceja: "Jo tys, kū jys soka, ir patīseiba, jys patīsi īīs dabasūs." Ir sacejs mums [Abdullahs bin Hasims al-Abdi] ir sacejs mums [Bahzs] ir sacejs mums [Sulaimans bin al-Mughirahs] nu [Thabita] jys saceja, [Anass] saceja: 'Myusim tyka traucēts vaicuot par koč kū nu Korana Allaha Viestnīkam'. Tod jis izcēle hadisu ar pīmāru.

Hadith

Imam Muslim : 14

حَدَّثَنَا مُحَمَّدُ بْنُ عَبْدِ اللَّهِ بْنِ نُمَيْرٍ حَدَّثَنَا أَبِي حَدَّثَنَا عَمْرُو بْنُ عُثْمَانَ حَدَّثَنَا مُوسَى بْنُ طَلْحَةَ قَالَ حَدَّثَنِي أَبُو أَيُّوبَ أَنَّ أَعْرَابِيًّا عَرَضَ لِرَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَهُوَ فِي سَفَرٍ فَأَخَذَ بِخِطَامِ نَاقَتِهِ أَوْ بِزِمَامِهَا ثُمَّ قَالَ يَا رَسُولَ اللَّهِ أَوْ يَا مُحَمَّدُ أَخْبِرْنِي بِمَا يُقَرِّبُنِي مِنْ الْجَنَّةِ وَمَا يُبَاعِدُنِي مِنْ النَّارِ قَالَ فَكَفَّ النَّبِيُّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ ثُمَّ نَظَرَ فِي أَصْحَابِهِ ثُمَّ قَالَ لَقَدْ وُفِّقَ أَوْ لَقَدْ هُدِيَ قَالَ كَيْفَ قُلْتَ قَالَ فَأَعَادَ فَقَالَ النَّبِيُّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ تَعْبُدُ اللَّهَ لَا تُشْرِكُ بِهِ شَيْئًا وَتُقِيمُ الصَّلَاةَ وَتُؤْتِي الزَّكَاةَ وَتَصِلُ الرَّحِمَ دَعْ النَّاقَةَ و حَدَّثَنِي مُحَمَّدُ بْنُ حَاتِمٍ وَعَبْدُ الرَّحْمَنِ بْنُ بِشْرٍ قَالَا حَدَّثَنَا بَهْزٌ حَدَّثَنَا شُعْبَةُ حَدَّثَنَا مُحَمَّدُ بْنُ عُثْمَانَ بْنِ عَبْدِ اللَّهِ بْنِ مَوْهَبٍ وَأَبُوهُ عُثْمَانُ أَنَّهُمَا سَمِعَا مُوسَى بْنَ طَلْحَةَ يُحَدِّثُ عَنْ أَبِي أَيُّوبَ عَنْ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ بِمِثْلِ هَذَا الْحَدِيثِ

Ir sacejs mums [Muhameds bin Abdullahs bin Numairs] ir sacejs mums [muns tāvs] ir sacejs mums [Amru bin Osmans] ir sacejs mums [Musa bin Talha] jis saceja, ir sacejs maņ [Abu Ajubam], ka beduins traucēja Allaha Viestnīkam sallallaahu 'alaihiur beja . kameļs voi tō vadeibas, tod jys saceja: „O Rasulullah, voi O Muhameds, Pasoki maņ par kū taidu, kas mani tyvynoj dabasim un kū taidu, kas mani tur tōli nu eļnes? ' Teiciejs saceja: 'Tod Pesteituojs sallallaahu 'alaihi wasallam apsastuoja tod pasavēre iz sovim leidzbrauciejim, tod saceja: 'Jam ir dūts taufiks voi ir dūts vadeiba'. Jis vaicuoja: — Kū tu saceji? — Teiciejs saceja: — Tod jys tū atkōrtōja. Tai Pesteitōjs sallallaahu 'alaihi wasallam saceja: 'Tu pīlyudz Allahu, naapvainoj Jū ar kū, veic lyugšonas, moksoj zakatu, un saista draudzeibas saites, tod atstuoj kameļu''. Ir pastuostejs mums [Muhameds bin Hatims] i [Abdurrahmans bin Bisyrs] obeji sacejuši, ir sacejuši [Bahzs] ir sacejuši mums [Syu'ba] ir sacejuši mums [Muhameds bin Osmans bin Abdullahs bin Mauhabs] i juo tāvs [Usmans], ka obeji jī dzierdēja nu [Musa bin] ar koč kū leidzeigu itam hadisam.

Hadith

Imam Muslim : 15

حَدَّثَنَا يَحْيَى بْنُ يَحْيَى التَّمِيمِيُّ أَخْبَرَنَا أَبُو الْأَحْوَصِ ح و حَدَّثَنَا أَبُو بَكْرِ بْنُ أَبِي شَيْبَةَ حَدَّثَنَا أَبُو الْأَحْوَصِ عَنْ أَبِي إِسْحَقَ عَنْ مُوسَى بْنِ طَلْحَةَ عَنْ أَبِي أَيُّوبَ قَالَ جَاءَ رَجُلٌ إِلَى النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فَقَالَ دُلَّنِي عَلَى عَمَلٍ أَعْمَلُهُ يُدْنِينِي مِنْ الْجَنَّةِ وَيُبَاعِدُنِي مِنْ النَّارِ قَالَ تَعْبُدُ اللَّهَ لَا تُشْرِكُ بِهِ شَيْئًا وَتُقِيمُ الصَّلَاةَ وَتُؤْتِي الزَّكَاةَ وَتَصِلُ ذَا رَحِمِكَ فَلَمَّا أَدْبَرَ قَالَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ إِنْ تَمَسَّكَ بِمَا أُمِرَ بِهِ دَخَلَ الْجَنَّةَ وَفِي رِوَايَةِ ابْنِ أَبِي شَيْبَةَ إِنْ تَمَسَّكَ بِهِ

Ir sacejs mums [Jahja bin Jahja at-Tamimi] ir sacejs mums [Abu al-Ahvašs]. -cytā stuostejumā ir saceits- Un mums ir saceits [Abu Bakrs bin Abu Sjaibah] ir sacejis mums [Abu al-Ahvašs] nu [Abu Išaka] nu [Musa bin Talha] nu [Abu Ajuba] jis saceja: 'Cylvāks atguoja pi Pesteituoja sallallaalam un praktizēt alaihid me. iz dabasim i tur mani tuoļuok nu eļnis? Jys atbiļdēja: "Tu pīlyudz Allahu, ar kū naizaver nu Jō, veic lyugšonas, moksoj zakatu, uzturi saites ar sovu gimeni". Kod jys atsasveicynōja, Allaha Viestneica (mīrs un svēteiba jam) saceja: "Ka jys turīs pi tō, kū jam ir pavēlēts dareit, jys nūteikti īīs dabasūs." Un [Ibn Abu Sjaibah] vēsturē, 'Ja jys pīsatur pi tō'.

Hadith

Imam Muslim : 16

و حَدَّثَنِي أَبُو بَكْرِ بْنُ إِسْحَقَ حَدَّثَنَا عَفَّانُ حَدَّثَنَا وُهَيْبٌ حَدَّثَنَا يَحْيَى بْنُ سَعِيدٍ عَنْ أَبِي زُرْعَةَ عَنْ أَبِي هُرَيْرَةَ أَنَّ أَعْرَابِيًّا جَاءَ إِلَى رَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فَقَالَ يَا رَسُولَ اللَّهِ دُلَّنِي عَلَى عَمَلٍ إِذَا عَمِلْتُهُ دَخَلْتُ الْجَنَّةَ قَالَ تَعْبُدُ اللَّهَ لَا تُشْرِكُ بِهِ شَيْئًا وَتُقِيمُ الصَّلَاةَ الْمَكْتُوبَةَ وَتُؤَدِّي الزَّكَاةَ الْمَفْرُوضَةَ وَتَصُومُ رَمَضَانَ قَالَ وَالَّذِي نَفْسِي بِيَدِهِ لَا أَزِيدُ عَلَى هَذَا شَيْئًا أَبَدًا وَلَا أَنْقُصُ مِنْهُ فَلَمَّا وَلَّى قَالَ النَّبِيُّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ مَنْ سَرَّهُ أَنْ يَنْظُرَ إِلَى رَجُلٍ مِنْ أَهْلِ الْجَنَّةِ فَلْيَنْظُرْ إِلَى هَذَا

Un ir sacejis maņ [Abu Bakrs bin Išaks] ir sacejis mums [Affans] ir sacejis mums [Vuhaibs] ir sacejis mums [Jahja bin Sa'ids] nu [Abu Zura] nu [Abu Hurairah], ka beduins atbrauce pi Allaha Viestnīka un saceja: 'O. ja es juos praktizeju. voi es īšu iz dabasim? Jys atbiļdēja: — Jyus pīlyudzat Allahu, ar kū naizaverit nu Jō, izpiļdeit obligatūs lyugšonas, moksōt obligatū zakatu un gavēt Ramadana laikā. 132 aglona.ekstra.lv Jys saceja: "Ar tū, kura rūkā ir muna dvēsele, es tam vīnam gabaleņam napīvīnōšu myužeigi un naatjimšu nu tō". Kod jys atsasveicynōja, Allaha Viestneica saceja: "Kas gryb redzēt cylvāku nu dabasu tautas, lai jys jū pasaver."

Hadith

Imam Muslim : 17

حَدَّثَنَا أَبُو بَكْرِ بْنُ أَبِي شَيْبَةَ وَأَبُو كُرَيْبٍ وَاللَّفْظُ لِأَبِي كُرَيْبٍ قَالَا حَدَّثَنَا أَبُو مُعَاوِيَةَ عَنْ الْأَعْمَشِ عَنْ أَبِي سُفْيَانَ عَنْ جَابِرٍ قَالَ أَتَى النَّبِيَّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ النُّعْمَانُ بْنُ قَوْقَلٍ فَقَالَ يَا رَسُولَ اللَّهِ أَرَأَيْتَ إِذَا صَلَّيْتُ الْمَكْتُوبَةَ وَحَرَّمْتُ الْحَرَامَ وَأَحْلَلْتُ الْحَلَالَ أَأَدْخُلُ الْجَنَّةَ فَقَالَ النَّبِيُّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ نَعَمْ و حَدَّثَنِي حَجَّاجُ بْنُ الشَّاعِرِ وَالْقَاسِمُ بْنُ زَكَرِيَّاءَ قَالَا حَدَّثَنَا عُبَيْدُ اللَّهِ بْنُ مُوسَى عَنْ شَيْبَانَ عَنْ الْأَعْمَشِ عَنْ أَبِي صَالِحٍ وَأَبِي سُفْيَانَ عَنْ جَابِرٍ قَالَ قَالَ النُّعْمَانُ بْنُ قَوْقَلٍ يَا رَسُولَ اللَّهِ بِمِثْلِهِ وَزَادَا فِيهِ وَلَمْ أَزِدْ عَلَى ذَلِكَ شَيْئًا

Ir pastuostejs mums [Abu Bakrs bin Abu Sjaiba] un [Abu Kuraibs] un Abu Kuraibs lafazhnya, obeji jī saceja, ir sacejs mums [Abu Mu'avija] nu [al-A'masy] nu [Abu Sufyana] nu [Džabira] jys saceja: "An-Nuqaals 'Kahilla bin Kahila . vaicuoja: „O Allaha Viestneica, kū tu dūmoj, kod es lyudzūs obligatu, aizlīdzu koč kū, kas ir harams, i atļaunu koč kū, kas ir halal, voi es dūšūs iz dabasim? Pesteitōjs atbiļdēja: "Jā". Un ir sacejis maņ [Hadžajs bin ašs-Sja'irs] un [al-Kasims bin Zakarija'] obeji jī saceja, ir sacejis mums [Ubaidullahs bin Musa] nu [Sjaibana] nu [al-A'masi] nu [Abu Saliha] un [Abu Sufyana] nu [Džabira 'Kaumana] jys saceja: 'An-, Allahs', ar taidu ziņuojumu, tikai jis pībylst: "Un es tam napīvīnuošu nivīnu jotu".

Hadith

Imam Muslim : 18

و حَدَّثَنِي سَلَمَةُ بْنُ شَبِيبٍ حَدَّثَنَا الْحَسَنُ بْنُ أَعْيَنَ حَدَّثَنَا مَعْقِلٌ وَهُوَ ابْنُ عُبَيْدِ اللَّهِ عَنْ أَبِي الزُّبَيْرِ عَنْ جَابِرٍ أَنَّ رَجُلًا سَأَلَ رَسُولَ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فَقَالَ أَرَأَيْتَ إِذَا صَلَّيْتُ الصَّلَوَاتِ الْمَكْتُوبَاتِ وَصُمْتُ رَمَضَانَ وَأَحْلَلْتُ الْحَلَالَ وَحَرَّمْتُ الْحَرَامَ وَلَمْ أَزِدْ عَلَى ذَلِكَ شَيْئًا أَأَدْخُلُ الْجَنَّةَ قَالَ نَعَمْ قَالَ وَاللَّهِ لَا أَزِيدُ عَلَى ذَلِكَ شَيْئًا

Ir sacejs maņ [Salama bin Sjabibs] ir sacejs mums [al-Hasans bin A'jans] ir sacejs mums [Ma'qil] - tys ir, Ibn Ubaidullahs - nu [Abu az-Zubaira] nu [Džabira], ka cylvāks praseja Allaha Viestneicam, Ramadlan, padareit lītys lykumeigys, i padareit lītys nalykumeigys koč kū taidu, kas ir harams, bet es tam napīvīnoju nikaidu praksi, voi es īšu iz dabasim? Rasulullahs atbiļdēja: — Jā. Jys saceja: "Ar Allahu, es šai praksei ni mozōkō napīvīnōšu".

Hadith

Imam Muslim : 19

حَدَّثَنَا مُحَمَّدُ بْنُ عَبْدِ اللَّهِ بْنِ نُمَيْرٍ الْهَمْدَانِيُّ حَدَّثَنَا أَبُو خَالِدٍ يَعْنِي سُلَيْمَانَ بْنَ حَيَّانَ الْأَحْمَرَ عَنْ أَبِي مَالِكٍ الْأَشْجَعِيِّ عَنْ سَعْدِ بْنِ عُبَيْدَةَ عَنْ ابْنِ عُمَرَ عَنْ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ قَالَ بُنِيَ الْإِسْلَامُ عَلَى خَمْسَةٍ عَلَى أَنْ يُوَحَّدَ اللَّهُ وَإِقَامِ الصَّلَاةِ وَإِيتَاءِ الزَّكَاةِ وَصِيَامِ رَمَضَانَ وَالْحَجِّ فَقَالَ رَجُلٌ الْحَجُّ وَصِيَامُ رَمَضَانَ قَالَ لَا صِيَامُ رَمَضَانَ وَالْحَجُّ هَكَذَا سَمِعْتُهُ مِنْ رَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ

Ir sacejs mums [Muhameds bin Abdullahs bin Numairs al-Hamdani] ir sacejs mums [Abu Khalids] - tys ir, Suleimans bin Hajjans al-Ahmars - nu [Abu Malika al-Asija'i] nu [Sa'ada bin Ubaida] nu [Ibn Umars] nu 'Ilamalahilals 'sacēja " pīci pamati: Proti, lai Allahs byutu vīnuots, nūdybynuotu lyugšonu, izpiļdeitu zakatu, Ramadlana gaviešonu i hadžu. Cylvāks vaicuoja: „Kas ir hadžs i -tod- Ramadana gavieņs”. Jis atbiļdēja: „Nā, gavēšona par Ramadanu un -tod- Hadžu”. Tai es tū dzierdieju nu Allaha Viestneica.

Hadith

Imam Muslim : 20

و حَدَّثَنَا سَهْلُ بْنُ عُثْمَانَ الْعَسْكَرِيُّ حَدَّثَنَا يَحْيَى بْنُ زَكَرِيَّاءَ حَدَّثَنَا سَعْدُ بْنُ طَارِقٍ قَالَ حَدَّثَنِي سَعْدُ بْنُ عُبَيْدَةَ السُّلَمِيُّ عَنْ ابْنِ عُمَرَ عَنْ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ قَالَ بُنِيَ الْإِسْلَامُ عَلَى خَمْسٍ عَلَى أَنْ يُعْبَدَ اللَّهُ وَيُكْفَرَ بِمَا دُونَهُ وَإِقَامِ الصَّلَاةِ وَإِيتَاءِ الزَّكَاةِ وَحَجِّ الْبَيْتِ وَصَوْمِ رَمَضَانَ

Ir sacejs mums [Sahls bin Osmans al-Askari] ir sacejs mums [Jahja bin Zakarija] ir sacejs mums [Saads bin Tariks] jis saceja, ir sacejs maņ [Saads bin Ubaida as-Sulami] nu [Ibn Umara] atroda nu pravīša atroda, ka Allahs beja: pīlyudz i ka cytys lītys ir juodiskreditej, lyugšonu nūdybynuošona, zakatys izpiļdeišona, svātceļuojums iz Baitullu, gaviešona Ramadana laikā.